Ziņas no biznesa

Būvēs jaunu rūpnīcu

Laikraksts "Latvijas Avīze" vēsta par iecerēto agrocelulozes un papīra rūpnīcas būvi Umurgā.

Pagasta teritoriālā plānojuma trūkums ir pēdējais šķērslis, kas kavē sākt agrocelulozes un papīra rūpnīcas būvi Umurgā, kas gatavojas ražot papīru no salmiem. Pagasta pārvaldnieks Pēteris Magone apstiprina – pagasts devis rūpnīcas būvniekiem zaļo gaismu, jo tie pierādījuši, ka nekāda kaitējuma apkārtējai videi modernā ražotne nenodarīs. P. Magone: "Tā kā rūpnīcas cēlāji garantē noslēgtu ražošanas tehnoloģisko procesu un to, ka notekūdeņi un smirdīgi dūmi no fabrikas neizplūdīs, mēs tās būvniecību negrasāmies kavēt. Uzņēmumā būs 110 darba vietas vietējiem cilvēkiem. Arī apkārtējie zemnieki no sadarbības ar rūpnīcu būs tikai ieguvēji, jo celulozes ražošanai rūpnīca izmantos labības salmus."

Agrocelulozes rūpnīcu Umurgā gatavojās būvēt SIA "Barība 2002", kuras valdes priekšsēdētājs Elmārs Lasis ir pārliecināts, ka ražotnes būvniecība sāksies jau septembrī, jo līdz tam laikam pagasta teritorijas detaļplānojums būs pabeigts. Papīrfabrikas celtniecība izmaksās vairāk nekā 30 miljonus latu, un to plānots uzcelt 18 mēnešos. E. Lasis apstiprina, ka rūpnīcu būvēs Latvijas celtniecības uzņēmumi, arī ģenerāluzņēmējs ir kāda Latvijas firma, kuru pagaidām valdes priekšsēdētājs nevēlējās nosaukt. "Vienīgie ārzemnieki, kas piedalīsies rūpnīcas būvniecībā, būs kanādieši, kas uzstādīs savas izgatavotās pārstrādes iekārtas, kādas vēl nekur citur pasaulē neizmanto. Iecerēts, ka viņi Latvijā strādās pusotru gadu un tad aizbrauks," sacīja E. Lasis.

Par salmu tonnu celulozes ražotāji vietējiem zemniekiem gatavi maksāt 35 – 40 eiro. E. Lasis: "Gadā Latvijā tiek izaudzēts aptuveni miljons tonnu graudu, pēc kuru izkulšanas paliek 700 000 tonnu salmu. Mums fabrikas nodrošināšanai ar izejvielām nepieciešami 22 000 tonnu salmu, kurus pirksim tuvējos rajonos. Tas zemniekiem dos 50 – 60 eiro no hektāra papildu ienākumus."

Agrocelulozes papīra un bioenerģijas ražošanas uzņēmumā agrocelulozi paredzēts ražot no salmiem, apstrādājot tos ar kālija sulfītu un kālija hidroksīdu. Celulozes balināšanu paredzēts veikt ar kālija hidroksīdu un ūdeņraža pārskābi, neizmantojot hloru saturošas ķimikālijas. No iegūtās agrocelulozes, pievienojot tai makulatūru, iecerēts ražot 20 000 tonnu biroja papīra gadā. Ražošanas procesā iegūtos blakus produktus paredzēts pārstrādāt, iegūstot līdz 11 000 tonnām kālija persulfāta un līdz 19 000 tonnām kālija slāpekļa minerālmēslu.

Uzņēmumā paredzēts uzstādīt cietā kurināmā katlu, kas gadā patērēs aptuveni 78 000 tonnu zāģskaidu un šķeldas.

E. Lasis: "No fabrikas neiznāks ārā neviena notekūdeņu caurule, bet skurstenis būs 30 metrus augsts un tam būs uzstādītas dūmgāzu attīrīšanas iekārtas. Ražotnē nebūs notekūdeņu izplūdes, jo ūdens tiks atkārtoti izmantots, visus celulozes ražošanas un balināšanas blakusproduktus savāks pārstrādei, bet ražotnes gaisu piesārņojošo vielu emisija, izņemot sadedzināšanas iekārtu, būs tuva nullei."

Celulozi no salmiem ražo nelielas rūpnīcas arī Ķīnā un Indijā, tomēr tās piesārņo vidi, jo balināšanas process tur notiek pēc citiem principiem. Patlaban Eiropā gatavojoties vēl piecu līdzīgu papīrfabriku būvniecībai, tomēr SIA "Barība 2002" šajā procesā Latvijā esot tikusi vistālāk.