Ziņas no biznesa

Purva zelts – dzērvene

Laikraksts "Latvijas Avīze" raksta par lielogu dzērveņu audzēšanas problēmām.

Dzērveņu audzētāji ievāc ražu un apvienojas eksportam

Oktobris ir pats karstākais ražas laiks lielogu dzērveņu audzētājiem, kuri šogad par spīti karstajai vasarai vāc itin labu ražu. Latvijā lielākā dzērveņu audzēšanas uzņēmuma SIA "Lienama Alūksne" īpašniece Gundega Sauškina gan saka – raža ir laba, bet varēja būt lielāka. Apes novada Gaujienas pagasta Kalna purvā esošo dzērveņu stādījumu vidējā ražība šogad ir 10 tonnas no hektāra. Gundega saka – mērķis ir sasniegt 40 tonnas no hektāra. Tad pavisam droši varētu plānot arī nopietnu eksportu, jo ārvalstīs dzērvenes pieprasa, bet – lielos apjomos. Lai tos nodrošinātu, šovasar likts pamats ražotāju grupai "Baltijas ogu kompānija", kas apvieno kopskaitā piecas gan dzērveņu, gan melleņu audzētāju saimniecības.

Kaprīzā princese

Dzērveni sauc par purva princesi – tā ir sarežģīta oga, kaprīza un apčubināma. Tikai saņemot tai pienākošos uzmanību, dzērvene kļūst vēlīga. Tā, piemēram, šogad, kad gaisa temperatūra sasniedza +35 grādus, ogas nācās laistīt divas reizes dienā. Taču vēl pirms tam – ziedēšanas laikā – uzņēmuma darbiniekiem centīgi nācās sekot līdzi gaisa temperatūrai naktī. Ja gaidāmas salnas, atkal jālaista. Tad vēl stīgu ķemmēšana, ravēšana un daudzi citi darbi. Pat tad, ja viss izdarīts, kā nākas, raža var nebūt tik liela, kā cerēts.

Gundega: "Tas tādēļ, ka mēs joprojām mācāmies. Tikai šobrīd Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā top pirmie zinātnieki, kuri dzērvenes pēta profesionāli un varēs mums ieteikt, piemēram, labākās mēslošanas metodes." Līdz šim viss apgūts, konsultējoties ar profesionāļiem ASV un tepat kaimiņos Baltkrievijā, kur lielogu dzērveņu audzēšana sākta jau 1975. gadā. Starp citu – tieši tajā pašā laikā arī toreizējā Latvijas Lauksaimniecības akadēmija pētīja dzērveņu audzēšanas iespējas Latvijā un nonāca pie acīmredzami kļūdaina secinājuma – lielogu dzērvenes Latvijā neiesakņosies. SIA "Lienama Alūksne", kas Latvijas valsts mežiem piederošajā Kalna purvā pirmos dzērvenājus iestādīja 1997. gadā, pierādīja pretējo – dzērvenes aug. Turklāt tās noder ne tikai peļņas gūšanai (tā gan nenāk viegli un tūlīt), bet arī dabai. Ja pēc kūdras izstrādes purvā tiek ierīkotas dzērveņu audzes, tajā atgriežas dzīvā radība – peles, čūskas un citi radījumi. Tie savukārt pievilina putnus, tostarp Sarkanajā grāmatā ierakstīto purva pūci un citus.

Pagaidām "Lienama Alūksne" apsaimnieko tikai nelielu daļu no Kalna purva – 22 ha aug dzērvenes un 20 ha – mellenes. Netālu no purva atrodas uzņēmuma stādītie avenāji – kopumā 15 ha. Būtiski, ka visa izaudzētā produkcija tiek arī turpat netālajā Dārzciemā pārstrādāta veselīgā un 100% dabiskā produkcijā – sulās un ogu sukādēs.

Īstās ogas

Zinātnieku pētījumi pierādījuši, ka lielogu dzērvenes ir īsta dabas aptieka – tām ir antiseptiska, tonizējoša, urīndzenoša un apetīti rosinoša iedarbība. Ogu sula normalizē zarnu darbību, novērš tajās pūšanu un rūgšanu, noregulē organismā skābju un sārmu samēru, stimulē aizkuņģa dziedzera darbību, aizkavē nierakmeņu veidošanos, attīra organismu no kaitīgām vielām un vēl, un vēl, un vēl... Tās noteikti ir veselīgākas un labākas nekā importa augļi un aptiekās nopērkamie sintētiskie vitamīni. Iespējams, tas ir viens no iemesliem, kādēļ pasaulē pēc šīm ogām ir milzīgs pieprasījums. Arī Latvijā tāds ir, taču te akmens metams lielveikalu dārzā – kaut dzērvenes, no tām spiestās sulas un gatavotos sīrupus ražo vismaz četrās saimniecībās, veikalos ar grūtībām atrodama tikai "Lienamas Alūksnes" prece, turklāt – ar grūti saprotamu veikala piecenojumu.

Arī Gundega atzīst, ka ar lielveikaliem strādāt nav viegli, taču nepadodas. Lai sekmētu noietu, šoruden uzņēmums tirgū startē ar jaunu zīmolu – "Very berry" jeb, kā tulko pašā uzņēmumā "Īstās ogas".

"Kādēļ nosaukums ir angļu valodā? Tādēļ, ka vecākā paaudze ir konservatīvāka, tā uzskata, ka meža ogas ir labākas, un paši cenšas tās savākt. Jauniem cilvēkiem, kas daudz laika velta darbam, turklāt labi zina angļu valodu, daudz ērtāk ir pirkt veselīgu produkciju veikalos," skaidro Gundega.

Turklāt kāru aci uz "Lienamas" preci met arī ārvalstu iepircēji. Jau šobrīd ogas un sulas eksportē uz Poliju, Igauniju, Somiju un Vāciju. Septembrī Gundega bijusi arī "Prodexpo" izstādē Krievijā un secinājusi – pircējiem ir milzīga interese, jo īpaši jaunajai paaudzei. Turklāt – konkurentu faktiski neesot. "Lienama" ir viens no retajiem uzņēmumiem, kas sulu ražo ar aukstās spiešanas metodi, saglabājot visas vērtīgās dzērvenes īpašības, tajā nav nekādu pārtikas piedevu un cukura.

Gundega: "Interese ir, problēma ir apjoms. Pagaidām to nodrošināt nevaram. Tādēļ esam nodibinājuši ražotāju grupu "Baltijas ogu kompānija". Tajā darbojas piecas saimniecības, un mūsu mērķis ir nodrošināt gan apjomus eksportam, gan piesaistīt līdzekļus modernizācijai."

"Lienama Alūksne" jau šobrīd ražošanas attīstībā ar ES fondu atbalstu ir ieguldījusi vairāk nekā 600 tūkstošus latu. Bet nākotnes plānos ir vēl vismaz 200 tūkstošu ieguldījums tālākai augļu un ogu pārstrādes ceha modernizācijai, kā arī stādījumu tehnikas iegādei.

Uz jautājumu: – kā nākas, ka Latvijā, kur ir ideāli apstākļi purva zelta – dzērveņu audzēšanai, pagaidām ar nopietniem panākumiem tirgū var lepoties tikai viens uzņēmums? – Gundega atbild: "Saimniekiem pietrūkst līdzekļu, lai ieguldītu ražošanā. Mana priekšrocība bija tā, ka naudu, ko nopelnīju, darbojoties tirdzniecībā, neieguldīju vis "Porsche" automašīnās un lepnās mājās, bet dzērveņu purvā."

Taču attīstībai traucē arī citi apstākļi – apgrūtinātā konkurence, ko rada pārmēru augstais pievienotās vērtības nodoklis (PVN). Tas traucē konkurēt ar, piemēram, Polijas preci. Tur PVN, pircējam tieši pērkot preci no ražotāja, ir 0%, ražotājam pārdodot preci veikalam – 3%, bet veikalā PVN pārtikai ir 7%.

Papildus greizajai nodokļu politikai dzērveņu audzētājiem jārēķinās ar īpašu Valsts ieņēmuma dienesta uzmanību, kas tieši pēdējā gadā ir ļoti bieži viesi saimniecībās.

Kā telefoniski "Latvijas Avīzei" atzinās kāds Kurzemes puses dzērveņu audzētājs – mums neiet viegli, trūkst darbaspēka, darbs dzen darbu, bet jārēķinās vēl ar pastiprinātām VID kontrolēm.