Citas ziņas sadaļā
Vadošie Latvijas kooperatīvi Latraps un VAKS izveidojuši jaunu uzņēmumu ASNS Ingredient ar mērķi Jelgavā būvēt dzelteno zirņu proteīna ražotni
«Latraps» sadarbībā ar vācu «Pfeier & Langen» attīstīs zirņu proteīna ražotni Jelgavā
SCE E-Piim jaunā rūpnīca sākusi darbu. Un Orklas jaunā cepumu fabrika arī
LATRAPS spēks aug augumā
Lauksaimnieku kooperatīvi pērk ostas termināli
"Rīgas Dzirnavnieks" auzu audzēšanas programmā šogad piedalīsies 30 zemnieku saimniecības
Iecienītajam konditorejas zīmolam "Staburadze" jauna vizuālā identitāte
"Laima" piedalās lielākajā Krievijas pārtikas un dzērienu izstādē
"Maxima Latvija" par 50% samazina gurķu importu, dodot priekšroku vietējai produkcijai
Aldaru ieguldījums novērtēts
Ziņas no biznesaLatvijas zivrūpnieku savienības piedalīšanās izstādē SIAL 2010 Parīzē - pakāpiens eksporta palielināšanaiAija Zariņa, AgroPols
01.11.2010 Latvijas Zivrūpnieku savienība un daļa no tās biedriem, 5 zvejas produktu pārstrādes uzņēmumi (SIA SABIEDRĪBA IMS (Mērsrags), AS BRĪVAIS VILNIS (Salacgrīva), SIA GAMMA-A, SIA KARAVELA (Rīga), SIA MOTTRA (Ķekavas novads)) no š. g. 17. līdz 21. oktobrim piedalījās starptautiskā izstādē SIAL 2010 Parīzē, pastāstīja Latvijas Zivrūpnieku savienības izpilddirektors Imants Cīrulis. Piedalīšanās mērķis - palielināt zivju konservu pārdošanu pasaules tirgos. Starptautiskā izstāde SIAL tiek rīkota jau kopš 1964. gada. Tā tradicionāli notiek Francijas galvaspilsētā Parīzē, izstāžu parkā Parc des Expositions de Paris Nord Villepinte. Izstāde bija satikšanās vieta mūsu ražotājiem ar pārtikas nozares (mazumtirdzniecības, vairumtirdzniecības, ražošanas, sabiedriskās ēdināšanas, pārtikas servisa) pārstāvjiem. Operatīvi tika apspriesti jautājumi par iespējamām piegādēm, sagatavoti nodomu protokoli sadarbībai. Stendu apmeklēja interesenti no daudzām valstīm, no visiem kontinentiem. Daudzu valstu komersantiem un izstādes apmeklētājiem mūsu tradicionāli ražotās šprotes, kuras degustācijai sagatavoja un pasniedza profesionāls pavārs, bija pārsteigums un izraisīja neviltotu interesi. Daļa apmeklētāju tās nogaršoja pirmoreiz un uzdeva jautājumu, vai tās ir maza izmēra sardīnes. Tika pasniegtas arī šprotes, kuru kūpināšanā izmantots dižskābārdis. Mūsu pētījumi un apmeklētāji sarunās apstiprināja, ka daudzu valstu veikalos tās nevar iegādāties un tās nepazīst, bet būtu iespējams pārdot. Arī franču virtuvei šprotes varētu būt interesantas, tāpat arābu pasaulē, Amerikas kontinentā, Ķīnā. Tā kā mūsu uzņēmumi piedāvāja vairāk par 100 zivju konservu veidu no Baltijas jūras un okeāna zivīm, tad saprotama bija interese arī par citiem konservu veidiem. Viens no mūsu uzņēmumiem ar cienījamu vēsturi un tradīcijām demonstrēja 3 jaunu kārbu veidus Latvijā, kuros tiktu ražoti jauni produktu veidi, tai skaitā no Baltijas jūras zivīm, un kas būtu paredzēti tieši rietumu tirgum. Ja šie konservi iegūs atzinību, tad Latvijā varētu tikt uzstādīta jauna ražošanas līnija un ražotne pamatā būtu orientēta tikai eksportam. Projekts tiktu finansēts EZF ietvaros. Cits no mūsu uzņēmumiem panāca vienošanos ar vienu no lielākajiem ASV zivju konservu izplatītājiem par produkcijas tehniskās dokumentācijas izskatīšanu un uzņēmuma inspekciju. Arī uzņēmums, kurš pazīstams ar produkcijas eksportu rietumu tirgos panāca vienošanos arī par iespējamu zivju konservu ražošanu ar pasaulē pazīstamu zīmolu, iespējams ievērojamos apjomos. I. Cīrulis uzskata, un līdzšinējā pieredze to pierāda, ka, ja gribam no Latvijas eksportēt pārtiku, tad noteikti jāpiedalās šāda mēroga un tipa izstādēs. Daudzi apmeklētāji nezin, kur atrodas Latvija, un viņiem vispār par to nav informācijas. Žēl, ka Latvija bija tik maz pārstāvēta (atšķirībā, piemēram, no Lietuvas). Mūsu uzņēmumi ir sapratuši, ka nepieciešama kopēja sadarbība asociācijas ietvaros un jāizstādās kopējā stendā. 2010. gada aprīlī Latvijas Zivrūpnieku savienība un tās uzņēmumi piedalījās izstādē Briselē, maijā - Amsterdamā. 2011. gadā plānots piedalīties izstādēs Briselē, Amsterdamā un Ķelnē, kā arī mazākā apjomā iespējams Bostonā, Dubaijā, Londonā. Dalība izstādēs tiek finansēta no Eiropas Zivsaimniecības fonda līdzekļiem, sadarbojoties ar Zemkopības ministriju un Lauku atbalsta dienestu. |