Ziņas no biznesa

Ar kampaņas palīdzību tiek attīstīta dzērienu kartona paku pārstrādes nozare Latvijā

Kopš šā gada februāra Latvijas skolu un pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņi savā ikdienā ieviesuši jaunu paradumu – dzērienu kartona paku – tetrapaku un elopaku – šķirošanu un nodošanu pārstrādei, informēja SIA "Zaļā josta" mārketinga vadītāja Laima Jekšiņa. Par pamatu šādai rīcībai kalpo SIA „Zaļā josta” un SIA „Papīrfabrika „Līgatne”” rīkotā sulu un piena paku vākšanas akcija „Šķiro pakas!”, kurā iesaistījušās jau 263 klases no Latvijas izglītības iestādēm, vairāk nekā 5,7 tūkstoši bērnu un jauniešu.

Pieteikties kampaņai bija iespējams līdz 15. martam, un šobrīd kampaņas dalībnieku skaits ir sasniedzis 5723 skolēnus un pirmsskolas vecuma bērnus. Viņi paralēli ikdienas gaitām aktīvi vāc tukšās kartona dzērienu pakas no sulām, piena un piena produktiem, izskalo tās, saplacina un uzskaita savā kampaņas dalībnieka profilā. Visas savāktās pakas kampaņas organizatori aprīļa otrajā pusē izvedīs no izglītības iestādēm un nogādās otrreizējai pārstrādei „Papīrfabrikā „Līgatne””. Tad arī uzzināsim kampaņas uzvarētājus, kas savākuši visvairāk dzērienu pakas, kā arī apzināsim kopējo kampaņas ieguldījumu vidē un resursu taupīšanā.

Kampaņa „Šķiro pakas” ir lielisks veids, kā „Zaļā josta” un „Papīrfabrika „Līgatne”” mudina bērnus vākt tukšās dzērienu kartona pakas – ikdienā bieži sastopamus atkritumus, kas patiesībā sevī glabā vērtīgu kartona šķiedru, kas ir piemērota atkārtotai pārstrādei. „Kartona paku dalīta vākšana Latvijā ir relatīvs jaunums. Daudzi atkritumu apsaimniekotāji uzsākuši tetrapaku un elopaku dalītu vākšanu kopā ar pārējo makulatūru, taču savāktie apjomi ir nepietiekoši, jo iedzīvotājiem vēl trūkst informācijas un motivācijas šķirot pakas” skaidro Laima Jekšiņa, SIA „Zaļā josta” mārketinga vadītāja. Kampaņa „Šķiro pakas” radīta ar mērķi rosināt bērnus un jauniešus rīkoties videi draudzīgi, saudzējot dabas resursus un apkārtējo vidi, kā arī pievērst bērnu un jauniešu uzmanību izlietoto dzērienu un piena izstrādājumu kartona iepakojuma šķirošanas un otrreizējās pārstrādes esamībai un nozīmei Latvijā.

Latvijā par dzērienu kartona paku pārstrādi gādā „Papīrfabrika „Līgatne””, kas šī materiāla pārstrādi uzsākusi 2010. gada nogalē. Pašreiz Latvijā savāktais kartona dzērienu paku apjoms ir niecīgs un pilnībā nespēj noslogot rūpnīcas jaudas, tādēļ izejmateriāls pie mums atceļo no kaimiņvalstīm. Kā skaidro SIA „Papīrfabrika „Līgatne”” mārketinga vadītāja Oļesja Dreimane, „Dzērienu kartona paku iepakojuma materiāls kopējā makulatūras pārstrādes plūsmā veido maznozīmīgu daļu, rezultātā lielās papīrfabrikas vērtīgajām šķiedrām, ko satur šis iepakojums, nepievērš uzmanību.  „Papīrfabrikai „Līgatne”” kā mazai fabrikai ir iespēja dzēriena kartona iepakojumu pārstrādāt kā atsevišķi atdalītu izejvielu un iegūt no šī materiāla tā iespējami maksimālo vērtību.  Attīstoties polimēru pārstrādei Latvijā un citviet Baltijā, saskatījām arī labu pielietojumu pēc pārstrādes pāri palikušajam polietilēnam.”

O.Dreimene arī atklāj: „Pašlaik mēs vācam dzēriena kartona iepakojumu no Baltijas valstīm. Labākie sasniegumi ir Lietuvā, jo tur nesen tika sakārtota likumdošana, no kopējās iepakojuma plūsmas izdalot frakciju „kompozīts, kura sastāvā pārsvarā ir papīrs”. Latvijā pārsvarā šis iepakojums nāk no SIA „Piejūra”, SIA „ZAAO” un SIA „Eko Latgale”, bet salīdzinoši ar kaimiņvalstīm, šis apjoms procentuāli ir mazs.”

„Papīrfabrika „Līgatne”” uz dzērienu paku pārstrādi pašmājās raugās perspektīvi. „Nākotnē mēs gribētu maksimizēt pārstrādāto kartona paku īpatsvaru, lai mūsu ražotajā papīrā ir pēc iespējas vairāk dzēriena kartona iepakojumu šķiedras. Pašlaik tās sastāda līdz 20 %. Nākotnē domājam vest šo iepakojumu arī no Zviedrijas, Somijas.”

Ja kampaņa „Šķiro pakas” gūs organizatoru plānotos sasniegumus, dzērienu kartona paku dalīta vākšana un pārstrāde iesakņosies iedzīvotāju ikdienas rīcībā un kļūs par dabisku progresīvas sabiedrības ikdienas ieradumu, kas ne tikai palīdzēs potenciālos atkritumus pārvērst vērtīgās izejvielās, bet arī mazinās mūsu izdevumus, sildīs pašmāju ekonomiku un taupīs dabas resursus.