Ziņas no biznesa

Dibinās akciju sabiedrību cukura rūpnīcas izveidei

Šādu ziņu ar biznesa informācijas portāla "Nozare.lv" starpniecību izplatījis biedrības "Par Latvijas cukurrūpniecības saglabāšanu" valdes loceklis Georgs Bagātais. Šī konkrēti pastarpināti no jauns.lv

Dibinās akciju sabiedrību cukura rūpnīcas izveidei

Tuvāko nedēļu laikā tiks dibināta akciju sabiedrība cukura rūpnīcas izveidei, biznesa informācijas portālu "Nozare.lv" informēja biedrības "Par Latvijas cukurrūpniecības saglabāšanu" valdes loceklis Georgs Bagātais.

G.Bagātais stāstīja, ka jau atrasta ekonomiski vispiemērotākā vieta jaunās cukura rūpnīcas būvniecībai - pie Iecavas dzelzceļa stacijas -, taču pagaidām vēl nav panākta vienošanās ar zemes īpašniekiem.

"Mēs strādājam kopā ar vācu uzņēmējiem - Braunšveigas mašīnbūves rūpnīcu, kura aprēķinājusi, ka jaunu rūpnīcas iekārtu izgatavošana izmaksās aptuveni 50 miljonus latu, vēl aptuveni 50 miljoni latu nepieciešami rūpnīcas būvniecībai. Esam runājuši ar finanšu ministru Einaru Repši (JL) par valsts garantiju kredītam jaunas cukura rūpnīcas izveidei. Viņš mums ir apsolījis, ka varētu sniegt garantijas par divām trešdaļām no 100 miljoniem latu. Cukurbiešu audzētāji domā, ka viņi varētu ieguldīt aptuveni 10 miljonus latus, bet vēl 25 miljoniem latu mēs meklējam finansēšanas iespējas. Plānojam izlaist akcijas," sacīja Bagātais.

Patlaban profesore Rasma Alsiņa izstrādā jaunās cukura rūpnīcas biznesa plāna pirmo variantu. Bagātais uzskata, ka valdībai jāmeklē risinājums, lai varētu atjaunot tiesisko pamatojumu cukura ražošanai Latvijā, jo Latvijas iedzīvotāju cukura pašpatēriņš ir aptuveni 100 000 tonnas cukura gadā.

Bagātais stāsta, ka jurists pēta dokumentus, lai noskaidrotu to, cik tiesiska bija cukura rūpniecības nozares likvidēšana Latvijā.

"Mēs uzskatām, ka cukurrūpniecības nozares likvidēšana ir nelikumīga, jo neviena pasaules vara nav tiesīga aizliegt ražot kādu pārtikas produktu. Pirmkārt, būtu jāskatās Latvijas valsts ekonomiskās intereses. Šo gadu laikā nav piepildījušies Zemkopības ministrijas demagoģiskie solījumi, ka, pārtraucot cukura ražošanu, ievedīs lētāku, no cukurniedrēm ražotu cukuru, un tā cena samazināsies par 36%. Gluži pretēji - cukura cenas palielinājušās par 10%. Mums cukuru nākas pirkt par apmēram 40-50 miljoniem latu gadā, palielinot jau tā nenormālo importa pārsvaru pār eksportu. Turklāt Latvijas cukurs bija ar augstāku kvalitāti nekā importētais," uzsver Bagātais.

Iecavas novada domes priekšsēdētājs Jānis Pelsis aģentūrai LETA apstiprināja, ka notikušas sarunas par cukura rūpnīcas būvniecību Iecavā un interesentiem ierādīti iespējamie zemesgabali, kur to varētu darīt.

Pelsis pastāstīja, ka pašvaldība cukura rūpnīcas būvniecības idejas virzītājiem piedāvājusi trīs iespējamos zemesgabalus, kur varētu tikt realizēta šī iecere. Par ekonomiski izdevīgāko vietu viņi atzinuši zemesgabalu pie Iecavas dzelzceļa stacijas. Pašlaik turpinoties pārrunas ar zemes īpašniekiem.

Kopumā Iecavas novada pašvaldība atbalsta ieceri būvēt cukura rūpnīcu Iecavā.

Kā liecina ziņu aģentūras LETA arhīvs, lēmums par cukurrūpniecības nozares likvidēšanu tika pieņemts, pamatojoties uz Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta ekonomistu Andra Miglāva, Valdas Bratkas un pētnieka Alekseja Nipera pētījuma "Cukurbiešu nozares attīstības scenāriju analīze un ilgtspējīgas darbības iespējas" secinājumiem.

Pētījuma autori cukura reformas būtību skaidroja, ka, no vienas puses - tiek pasliktināti nozares darbības ekonomiskie nosacījumi, samazinot bāzes cukura cenu, bet no otras puses - tiek piedāvāti restrukturizācijas maksājumi ražošanas kvotu nodošanai, fabrikas slēgšanai un iekārtu demontāžai.

"No ekonomiskā viedokļa vērtējot, pie jau nolemtajiem reformētajiem ES cukura nozares darbības nosacījumiem, Latvijas cukurbiešu cukura ražošanas nozare ar saviem pašreizējiem raksturlielumiem nebūs spējīga strādāt ilgtermiņa, un tās darbība būtu jāpārtrauc tuvākajos gados. Tam par iemeslu ir vairāki faktori - zema cukurbiešu vidējā ražība, ļoti mazas cukurfabriku ražošanas kvotas, straujš gāzes un darbaspēka izmaksu pieaugums, bet galvenais - pieaugoša konkurence tirgū un prognozējamais cukura cenas samazinājums," secināts pētījumā.

Tā autori bija piedāvājuši trīs teorētiskās iespējas tālākai rīcībai. Pirmā - nozare turpina darboties tik ilgi, cik tā ar pašu spēkiem varētu izturēt. Faktiski tas nozīmē, ka jau tuvākajos trīs gados cukurbietes netiktu audzētas pietiekamā apjomā un cukurfabriku darbībai no ekonomiskā viedokļa vērtējot varētu tikt pārtraukta. Otrā - valsts iesaistās nozares uzturēšanā. Tomēr faktiski tas nozīmē vērā ņemamas saistības un ES konkurences principu pārkāpšanu. Trešā - privātie tirgus dalībnieki lemj par nozares pilnīgu slēgšanu restrukturizācijas ceļā. Šajā gadījumā procesa nodrošināšanai cukurbiešu cukura ražošanā iesaistītās puses varētu saņemt kompensācijas maksājumus no ES Restrukturizācijas fonda.

Latvijas divas cukurfabrikas izvēlējās trešo no teorētiskajām iespējām, pilnībā demontējot abas rūpnīcas, lai kompensācijās saņemtu 43 miljonus eiro (30,2 miljonus latu). Turklāt šāds lēmums tika pieņemts mēneša laikā pēc pētījuma prezentācijas 2007.gada sākumā.

Kā ziņots, "Liepājas cukurfabrikā" ražotais cukurs tika pārdots jau pagājušā gada rudenī. Savukārt Jelgavas cukurfabrika pēc savas darbības pārtraukšanas aktīvus, tostarp preču zīmi "Jelgavas cukurs", nodeva dāņu cukura ražotājam AS "Danisco Sugar", kas tagad darbojas ar nosaukumu "Nordic Sugar", kura viceprezidents Ēriks Bertelsens prognozēja, ka Jelgavā ražotais cukurs būs nopērkams vēl līdz šī gada beigām.