Zināšanas saimniekošanai

Augsnes minerālā slāpekļa monitoringa rezultāti

Šā gada aprīlī Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) speciālisti veikuši īpaši jutīgo teritoriju augsnes minerālā slāpekļa monitoringu. Monitoringa vajadzībām augsnes paraugi ņemti 48 laukos Bauskas, Jelgavas, Dobeles, Tērvetes, Krimuldas un Mārupes novados. Secināts, ka šogad, lai nodrošinātu ražas ieguvi iepriekšējā gada līmenī, slāpekļa papildmēslojuma normu lielākajā daļā tīrumu jāpalielina apmēram par 20 kg/ha.

Pavasarī paraugus ņem, atjaunojoties kultūraugu veģetācijai. Šogad monitorings veikts laika posmā no 18. līdz 22. aprīlim, kas ir mēnesi vēlāk nekā 2012. gadā, kad veģetācija atjaunojās agrāk un paraugi tika ņemti laika posmā no 16. līdz 20.martam.

Šajā pavasarī situācija ir līdzīga kā pagājušajā gadā, kad lielākajā daļā monitoringa lauku (66 līdz 73%) nitrātu slāpekļa daudzums augsnes virskārtā 0-30 cm slānī ir vērtējams kā vidējs un ir robežās no 10 līdz 20 kg/ha. Izņēmums ir lauki ar vieglu augsnes granulometrisko sastāvu, un kur 0-30 cm augsnes slānī pārsvarā ir zems nitrātu saturs – līdz 10 kg/ha. Līdz ar to viegla granulometriskā sastāva augsnēs ir būtiski nodrošināt iespējami agru slāpekļa papildmēslojumu.

Pieaugot gaisa un augsnes temperatūrai, augsnē sākas nitrifikācijas procesi. Sasniedzot +11°C, nitrifikācijas intensitāte jau ir vērtējama kā augsta un labvēlīgos mitruma un augsnes reakcijas apstākļos amonija formā esošais slāpeklis tiek pārveidots nitrātu formā. Tas nozīmē, ka augiem kļūst pieejams praktiski viss minerālais slāpeklis 0-30 cm dziļumā un vēlāk, attīstoties sakņu sistēmai, ziemāji spēj izmantot arī 30–60 cm dziļumā esošo minerālo slāpekli. Tāpēc, koriģējot slāpekļa papildmēslojuma normas, jāņem vērā augsnes minerālā slāpekļa daudzumu 0-60 cm dziļumā. Konkrētie monitoringa rezultāti pieejami VAAD mājaslapā .

Vienlaikus, VAAD vērš uzmanību, ka ieteikumiem ir vispārīgi rekomendējošs raksturs, jo, lai precīzi koriģētu slāpekļa normas, jābūt datiem par konkrēto lauku, jo minerālā slāpekļa daudzumu augsnē ietekmē ne tikai augsnes un meteoroloģiskie apstākļi, bet arī priekšaugs, iepriekšējā gada mēslojums u.c. faktori.