Zināšanas saimniekošanai

Ģeologi: Minerālūdens no dziļākā urbuma varētu būt pat vairāk nekā 20 000 gadus sens

Jaunie ģeologi un vides zinātnieki, kas apvienojušies projektā "Latvijas Dzīļu atklājēji", balstoties uz Baltijā veiktiem pazemes ūdens izotopu pētījumiem un hidroģeoloģiskās modelēšanas rezultātiem, izdarījuši interesantu atklājumu par dabīgā minerālūdens "Mangaļi" dziļākā artēziskā urbuma ūdens vecumu - to veido nokrišņi, kas infiltrējušies Baltijas Ziemeļu daļā pirms aptuveni 20 000 gadu, ledus laikmetā.

Inga Retiķe, vides zinātniece un LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes doktorante: "Pēc Baltijas Artēziskā baseina hidroģeoloģiskā datormodeļa aprēķiniem urbums "Mangaļi 3", kura dziļums ir 410 m, ūdensgūtnes apgabalā Vidusdevona Pērnavas ūdens horizontā minerālūdens vecums varētu būt lielāks par 20 000 gadiem. Jāņem vērā, ka šī modeļa ūdens vecuma aprēķins ir jāinterpretē kā ūdens uzturēšanās ilgums iežos, nemainoties ārējiem apstākļiem, kur ūdens vecuma aprēķins ir balstīts uz pazemes ūdeņu plūsmas aprēķinu mūsdienu situācijai. Iegūtie rezultāti pastarpināti tiek apstiprināti ar Pērnavas ūdens horizonta Oglekļa izotopu pētījumiem Lietuvas un Igaunijas teritorijā."

Inese Rone, "CIDO Grupa" pārstāve: "Mēs esam gandarīti par izveidojušos sadarbību ar Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti un Latvijas Dzīļu atklājējiem. To veiktie datormodeļu aprēķini pārliecinoši sniedz atbildi uz jautājumu, kāda ir starpība starp krāna ūdeni un dabīgo minerālūdeni, kas iegūts no pazemes ūdeņiem. Mums šāds secinājums, tāpat kā lielākajai daļai sabiedrības, ir jaunatklājums, kas vēlreiz liek aizdomāties par mūsu ūdeni kā vērtību. Šie aprēķini sniedz atbildi, kāpēc mums izvēlēties vietējo dabīgo minerālūdeni un ar to lepoties. Līdz šim mēs dabīgajiem minerālūdeņiem nepiešķīrām tādu vērtību kā pēc šāda atklājuma - mēs dzeram vērtīgu ūdeni, kas radies laikā, kad Latvijas teritorijā vēl nestaigāja mamuti un zemes virsma bija ledus."

To, ka arī iedzīvotājiem ir svešs šis atklājums, pierāda pēc Latvijas dzīļu atklājēju iniciatīvas veiktā sociālā aptauja, kurā piedalījās 1000 respondentu. Lai noskaidrotu iedzīvotāju zināšanas par dzīļu vērtībām, tika uzdots jautājums, cik gadu ilgs periods ir nepieciešams, lai izfiltrētos ūdens caur zemes dzīlēm gandrīz pus kilometra dziļumā. 32% respondentu norādīja, ka filtrācijas ilgums caur zemes slāņiem varētu būt no viena līdz 99 gadiem, 40% - no 100 līdz 500 gadiem un tikai 16% aptaujāto pieļāva, ka minerālūdens, ko dzeram, varētu būt pat vairāk nekā 1000 gadus vecs.

Latvijas zemes dzīlēs esošie ūdeņi savas īpašības ieguvuši nokrišņu ūdeņiem ilgstoši filtrējoties caur dažādiem nogulumiem, kas galvenokārt nosaka pazemes ūdeņu sastāva atšķirības ģeogrāfiskā mērogā un mainību dažādos dziļumos.

Raksturojot zemes dzīles Latvijas teritorijā, tuvāk zemes virspusei sastopami maz mineralizēti, hidrogēnkarbonātu tipa saldūdeņi, kas veidojušies karbonātiežu un smilšakmeņu klātbūtnē. Hidroģeoloģiskā griezuma vidusdaļā sastopami sulfāta tipa iesāļūdeņi. Tie veidojušies evaporītu, ģipšu, šķīšanas rezultātā, evolucionējot no hidrogēnkarbonātu tipa ūdeņiem. Griezuma lejas daļā sastopami hlorīda tipa ūdeņi, iesāļūdeņi un sāļūdeņi, pie kuriem pieder arī pētāmais dabīgais minerālūdens "Mangaļi". Zemes ieži ir dabīgs ūdens filtrs, kas filtrācijas procesā ne tikai attīra ūdeni, bet, atkarībā no iežu sastāva un dziļuma, dabīgā veidā tam piešķir minerālsāļus, tādējādi to bagātinot ar organismam nepieciešamajām barības vielām - magniju, kalciju, kāliju, nātriju, sulfātiem un citām minerālvielām.

Latvija - minerālūdens lielvalsts

Jaunie ģeologi, vides zinātnieki un to domubiedri apvienojās projektā "Latvijas dzīļu atklājēji", lai veicinātu iedzīvotāju patriotismu un pierādītu, ka Latvija ir viena no minerālūdens lielvalstīm pasaulē. Latvija nekad nebūs naftas un zelta ieguves lielvalsts, tomēr viena no mūsu nozīmīgākajām dzīļu bagātībām ir uzturā lietojamie pazemes ūdeņi, kas citviet pasaulē ir izsīkstoši vai piesārņoti. Pateicoties ģeoloģiskajai uzbūvei, mēs varam lepoties ne vien ar labas kvalitātes un kvantitātes dzeramo ūdeni, bet arī ar izciliem dabīgo minerālūdeņu resursiem.

Projekta ietvaros tā iniciatori izvēlējušies iepazīties ar vienu no dziļākajiem un senākajiem Latvijā iegūstamā dabīgā minerālūdens "Mangaļi" dziļurbumiem, un jūlijā dosies speciālā ekspedīcijā uz Eiropu, popularizējot mūsu dzīļu ūdens bagātības un salīdzinot tās ar citu valstu. Projekts tiek realizēts sadarbībā ar Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti.

Latvijā kopumā ir ierīkoti vairāk nekā 20 tūkstoši ūdens ieguves urbumu, tomēr Pārtikas un veterinārajā dienestā ir reģistrēti tikai trīs dabīgā minerālūdens ražotāji Latvijā, kas iegūst ūdeni no pazemes artēziskajiem urbumiem. No dzeramajiem ūdeņiem tie atšķiras ar rūpīgu kvalitātes kontroli un ražošanas procesā netiek izmainītas vai uzlabotas ūdeņu dabiskās īpašības.

Informāciju sagatavoja Inga Retiķe un Jānis Bikše.