Zināšanas saimniekošanai

Stopiņu un Grobiņas novadā augļu kokiem konstatēta bakteriālā iedega

Augusta otrajā pusē bakteriālā iedega konstatēta Grobiņas novada Medzes pagastā un Stopiņu novada Rumbulas apkaimē.
Abos gadījumos bakteriālā iedega konstatēta paraugos, kas noņemti no piemājas dārzos augošām ābelēm. Medzes pagastā paraugs tika noņemts no vienas ābeles, savukārt Stopiņu novadā – no divām ābelēm.
Ņemot vērā šo situāciju, Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) veiks pastiprinātas pārbaudes 500 m rādiusā ap perēkļiem (inficētiem augiem), lai apzinātu vai organisms ir izplatījies apkārtējā teritorijā.
Ir arī pieņemti lēmumi par fitosanitāro pasākumu piemērošanu, kas nozīmē inficēto koku iznīcināšanu, savukārt teritorijā trīs kilometru rādiusā ap perēkli noteikta buferzona ar īpašiem nosacījumiem. Buferzonā bakteriālās iedegas saimniekaugu - bumbieru, ābeļu, pīlādžu, vilkābeļu, krūmcidoniju, korinšu un klinteņu - ziedēšanas periodā un vismaz divas nedēļas pēc augu ziedēšanas beigām aizliegts pārvietot bišu stropus.
Ņemot vērā to, ka naktis ir kļuvušas aukstākas, un tas negatīvi ietekmē iespējas noteikt bakteriālās iedegas esamību paraugā, Stopiņu novadā trīs kilometru buferzonā pārbaudes tiks veiktas nākamajā gadā.
Bakteriālā iedega ir augļu koku slimība, ko izraisa baktērija Erwinia amylovora. Tā viegli izplatās ar vēja, kukaiņu, putnu un citu pārnesēju palīdzību. Siltā un mitrā laikā šīs baktērijas strauji vairojas un ilgāk izdzīvo ārpus auga.
Slimība bojā ābeles, bumbieres, krūmcidonijas, korintes, pīlādžus, vilkābeles un klintenes. Slimība nav bīstama ķiršiem, plūmēm, ogulājiem un etiķkokiem.
Latvijā bakteriālā iedega pirmo reizi konstatēta 2007. gada jūlijā, kad 26 šīs slimības perēkļus atklāja Zemgales, Rīgas, Latgales un Dienvidkurzemes reģionos. 2011. gadā atklāts tikai viens perēklis Zemgalē, bet 2012. gadā bakteriālā iedega Latvijā netika konstatēta. Savukārt 2013. gadā slimība uzliesmoja astoņās vietās Rīgas, Zemgales un Kurzemes reģionā.