Citas ziņas sadaļā
Aicina parakstīt Eiropas Pilsoņu iniciatīvu par glifosāta aizliegšanu
Aldaru ieguldījums novērtēts
Reģistrēti jau 83 000 suņu - Latvijai Baltijā lielākais suņu reģistrs
LOSP: Lauksaimnieki satraukušies par nodokļu politikas, enerģētikas un KLP nākotni
LOSP: Vinjetes maksājumiem jānonāk Ceļu fondā un uz lauku ceļiem
2017.gada koks - parastā priede
"Gada dzīvotne 2017" - lauku sēta
LOSP atskats uz 2016.gada notikumiem lauksaimniecībā
Tik neprognozējami kā šogad, lauksaimniecībā sen nav gājis jeb biedrības "Zemnieku saeima" 2016.gada notikumu TOPS
Biedrība "Latvijas Jauno zemnieku klubs" ar LLKC atbalstu rīkoja konferenci "Jaunais lauksaimnieks Latvijā"
NVO ziņasLOSP: budžetu nedrīkst lāpīt uz lauksaimnieku rēķinaLauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP)
09.02.2011 Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) aicina 2011. gada valsts budžeta konsolidāciju neveikt uz Latvijas lauksaimnieku rēķina. Mēs ceram, ka valdība, meklējot iespējas ierobežot valsts budžeta izdevumus, neķersies klāt valsts subsīdiju samazināšanai lauksaimniekiem, kuru apjoms pēdējos gados ir samazināts jau pieckārtīgi. Latvijas lauksaimnieki cer uz valdības izpratni, ka lauksaimnieki jau tā ir smagi cietuši ekonomiskās krīzes rezultātā, subsīdijas regulāri tiek samazinātas, Latvijas lauksaimnieki saņem vismazākos tiešmaksājums Eiropas Savienībā (ES), savukārt elektroenerģijas, degvielas un lauksaimnieciskās ražošanas izejvielu cenas arvien pieaug. Valstij ir jādomā kā veicināt uzņēmējdarbību laukos, radīt labvēlīgus nosacījumus, lai Latvijā kāds vēl nodarbotos ar ražošanu, norāda LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs. LOSP vērš uzmanību uz faktu, ka valdības apstiprinātais lauksaimniecības subsīdiju apjoms 2011. gadā 6 miljoni latu nosedz tikai pašus nepieciešamākos izdevumus lauksaimniekiem, tāpēc budžeta konsolidācijas vārdā jebkāda vēršanās pret lauksaimniekiem izraisīs bezdarba pieaugumu laukos, ieņēmumu sarukšanu un saimniecību un lauksaimnieciskās produkcijas ražošanas uzņēmumu bankrotu. Ja Latvijas lauksaimnieki saņemtu tādus pašus atbalsta maksājumu apmērus kā pārējās ES dalībvalstis, tad arī budžeta konsolidācija uz lauksaimnieku rēķina mūs tik kritiski neskartu, taču, ja ņemam vērā, ka jau tā esam nostādīti vis nevienlīdzīgākajā situācijā uz pārējo ES valstu fona un vēl attieksmē no savas valsts, tad lauksaimnieku neapmierinātība ar situāciju ir pilnīgi pamatota. Valsts nedrīkst vēl vairāk paaugstināt nodokļu slogu, jo tas iznīcinātu vēlmi darboties nozarē, samazinātos ražošana valstī, pieaugtu iedzīvotāju emigrācija, samazinātos lauku apdzīvotība, tiktu veicināts bezdarba līmeņa pieaugums, kas no valsts prasītu aizvien lielākus sociālos pabalstus. |