Citas ziņas sadaļā
Aicina parakstīt Eiropas Pilsoņu iniciatīvu par glifosāta aizliegšanu
Aldaru ieguldījums novērtēts
Reģistrēti jau 83 000 suņu - Latvijai Baltijā lielākais suņu reģistrs
LOSP: Lauksaimnieki satraukušies par nodokļu politikas, enerģētikas un KLP nākotni
LOSP: Vinjetes maksājumiem jānonāk Ceļu fondā un uz lauku ceļiem
2017.gada koks - parastā priede
"Gada dzīvotne 2017" - lauku sēta
LOSP atskats uz 2016.gada notikumiem lauksaimniecībā
Tik neprognozējami kā šogad, lauksaimniecībā sen nav gājis jeb biedrības "Zemnieku saeima" 2016.gada notikumu TOPS
Biedrība "Latvijas Jauno zemnieku klubs" ar LLKC atbalstu rīkoja konferenci "Jaunais lauksaimnieks Latvijā"
NVO ziņasRapša audzētāji neapmierināti ar EM nostāju saistībā ar biodegvielas ražošanuIngrīda Mičāne, Leta
06.06.2011 Lauksaimnieki, kuri audzē rapsi tālākai izmantošanai biodegvielas ražošanā, nav apmierināti ar Ekonomikas ministrijas (EM) nostāju, biznesa portālam "Nozare.lv" norādīja Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes loceklis Sandris Bēča. Kā ziņots, EM priekšlikumi biodegvielas jomas atbalstīšanā paredz uzņēmējiem sniegt tiešo valsts atbalstu, gan piešķirot līdzekļus ražotņu modernizācijai, jaunām ražotnēm un investīcijām biogāzes ražotnēs no Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu, Lauku atbalsta dienesta, Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta līdzekļiem, gan arī nodrošinot valsts garantijas, šonedēļ Biodegvielas attīstības konsultatīvās padomes sēdē norādīja ekonomikas ministrs Artis Kampars (V). Tiesa, tas ir tikai viens no veidiem, kā valsts plāno atbalstīt nozari. Viens no priekšlikumiem biodegvielas izmantošanas veicināšanai paredz palielināt obligāto bioetanola piejaukumu benzīnam no 5% līdz 10%, bet biodīzeļdegvielai - no 5% līdz 7%, kas veicinātu atjaunojamās enerģijas patēriņa transportā palielināšanos no 3,57% līdz 4,8%. "Pēc sēdes ir radies iespaids, ka valstī nav konkrēta plāna, kā turpmāk veicināt biodegvielas ražošanu un izmantošanu, lai sasniegtu Eiropas Komisijas noteiktos mērķus un 2020. gadā sasniegtu 10% atjaunojamo energoresursu izmantošanas īpatsvaru transporta nozarē. Savā prezentācijā Kampars minēja, ka valsts tiešais atbalsts ir tikai divās ES valstīs - Latvijā un Lietuvā. LLKA uzskata, ka valsts atbalsts ir jāplāno, balstoties uz ekonomiskiem aprēķiniem, izstrādājot konkrētu metodoloģiju un atbalsta mehānismus tā, lai biodegvielas ražošana Latvijā spētu ilgtermiņā strādāt pastāvīgi," sacīja Bēča. Turklāt situāciju saasina arī problēma saistībā ar starptautiskajiem ražas atbilstības kritērijiem, kas jau darbojas ES, taču joprojām nav akceptēti Latvijā. "No 2010. gada 5. decembra visās ES valstīs bija jāievieš direktīva ilgtspējības kritērijiem atbilstīgas biodegvielas ražošanai un izmantošanai. Saskaņā ar direktīvu lauksaimnieki šī gada ražu kā izejvielu biodegvielas ražošanai drīkst pārdot tikai tad, ja saņēmuši attiecīgu apliecinājumu. Jau no 2010. gada novembra LLKA iesaistījusies normatīvo aktu izstrādē, bet vēl joprojām nav rasts risinājums direktīvas ieviešanai. Diemžēl arī šajā sēdē netika rasts risinājums par kompetenču sadalījumu starp ministrijām, un rodas iespaids, ka EM bremzē direktīvas ieviešanu. Iznākumā šogad zemniekiem, kuri audzē izejvielas biodegvielas ražošanai, būs jāsertificē sava raža caur citu valstu institūcijām, kas radīs papildu izmaksas un formalitātes," sacīja uzņēmējs. |