Augkopības nozaru ražotājuSAB biedru kopsapulcē pieņemts Latvijā audzēts stāds definējumsAija Zariņa, AgroPols
15.03.2011 Jau vairākus gadus Latvijā stādu audzētāju vidū notiek diskusija par "Latvijā audzēts stāds" definīciju, stāsta Stādu audzētāju biedrības biroja vadītāja Silvija Apšiniece. Problēmas ir radījis stādu imports no Eiropas dienvidos esošajām stādu lielvalstīm, kur klimats un vēl dažādi būtiski cenu ietekmējoši faktori dažus gadus atpakaļ pārņēma lielāko daļu vietējā tirgus un pircējam atlika vairs tikai minēt, kas ir Latvijā audzēts un kas pirms pāris mēnešiem ievests no kādas citas valsts, bet šeit uzdots par Latvijā audzētu stādu. Problēmas rada arī visiem zināmais fakts, ka Latvijas mērogos ir grūti izaudzēt no spraudeņa vai sēklas tik efektīvi stādus, lai mēs varētu konkurēt ar Polijas vai Holandes apjomiem un izmaksām. Formulējot Latvijā audzēts stāds definīciju, galvenā diskusija izvērtās par to, kā pareizāk šajā definīcijā iekļaut ziemcietes un ātraudzīgos krūmus (tādus kā klinšrozītes, u.tml.), jo, piemēram, par kokiem ir vairāk vai mazāk skaidrs, ka tiem ir jābūt vismaz divas ziemas ziemojušiem atklātās platībās Latvijā. Šogad Stādu Audzētāju Biedrība (SAB) biedru kopsapulcē, kas notika 25. februārī Bulduros, Dārzkopības konferences ietvaros, tika apstiprināts vairumam stādu audzētāju pieņemams formulējums Latvijā audzēta stāda apzīmēšanai. Stādu audzētāju nozarē šis ir būtisks pavērsiens, jo savā ziņā tas spēs ierobežot ievesto augu uzdošanu par Latvijā audzētu, jo līdz šim vispār šāda formulējuma nebija un par Latvijā audzētu varēja saukt arī pirms nedēļas importētu koku. 2011. gada 25. februārī SAB biedru kopsapulcē tika pieņemts Latvijā audzēts stāds definējums: 1) Kokaugi - vismaz divas ziemas atklātās platībās ziemojuši kokaugi. |