Citas ziņas sadaļā
Mājokļu kredītu pieejamības reģionālie izaicinājumi
Jurģis Liepnieks par pašvaldību budžetiem: Tā ir ačgārnība!
Gatis Ābele: "Valdības priekšlikums jaunu elektroenerģijas pieslēgumu 50% izmaksu kompensācijai lielajiem nav efektīvs veids ekonomikas veicināšanai"
LRA aicina iespējami ātri pārtraukt jebkādu ekonomisko sadarbību ar krieviju
Kaspars Funts: Jo biezāks, augstāks un ilgāks dzelzs priekškars būs starp Baltijas valstīm, Poliju, Somiju un abām mēslvalstīm, jo labāk
Guntars Vītols: Šābrīža valdības pieeja ir tieši šāda. Bezriska lejupslīde.
Jānis Ošlejs: Pašā centrā jābūt jautājumam kā ekonomiski augt straujāk
Ir pagājuši teju 2 gadi Ukrainas iznīcināšanas, bet Latvija dzīvo pa vecam. Tā Gundega Repše
Latvijā jāmaina darbanespējas labu regulējums
Aivars Markots par Lembergu
Viedokļi E-PolāEiropas iedzīvotāji ir par atbalstu lauksaimniekiemAgnese Krieviņa, AgroPols
31.03.2010 Pērnā gada nogalē (novembris - decembris) Eiropas Komisijas uzdevumā veikta ES iedzīvotāju aptauja, lai noskaidrotu attieksmi pret ES Kopējo lauksaimniecības politiku. Katrā no 27 dalībvalstīm aptaujāti 1000 cilvēki. Galvenais aptaujas secinājums Eiropas iedzīvotāji plaši atbalsta jaunos lauksaimniecības politika mērķus ES līmenī, kā arī lielākā daļa uzskata, ka lauksaimniecības pašreizējais budžets būtu jāsaglabā. Nospiedoši lielākā daļa Eiropas iedzīvotāju lauksaimniecību un lauku vidi redz kā ļoti svarīgus Eiropas nākotnes jautājumus (vidēji 90%). Plašu atbalstu iedzīvotāji izteikuši jaunajiem politikas mērķiem, kas ietver atbalstu lauksaimniekiem, lai tiktu galā ar jaunajiem izaicinājumiem, ko rada klimata pārmaiņas, nepieciešamība kļūt vairāk uz tirgu orientētiem; taisnīgāku atbalsta sadali un atbalsta sasaistīšanu ar vides standartu ievērošanu; lauku vides uzturēšanu un lauku ekonomikas attīstīšanu. Eiropas iedzīvotāji uzskata, ka lauksaimniecības politikai galvenā uzmanība būtu jāvelta lauksaimniecības produktu kvalitātes un drošības nodrošināšanai, tāpat arī jāgarantē pienācīgs ienākumu līmenis lauksaimniekiem un saprātīgas cenas patērētājiem, kā arī jāaizsargā vide un jācīnās ar klimata pārmaiņām. Tāpat iedzīvotāji domā, ka lauksaimniecības politikas jautājumi būtu risināmi ES līmenī. Atsevišķā jautājumu sadaļā par klimata pārmaiņām, 2/3 aptaujāto neuzskata, ka lauksaimniecība ir viens no galvenajiem klimata pārmaiņu cēloņiem, turklāt gandrīz puse (46%) respondentu domā, ka lauksaimniecība jau šobrīd devusi nozīmīgāko ieguldījumu klimata pārmaiņu novēršanā. Lielākā daļa aptaujāto (82%) piekrīt, ka ES ir jāpalīdz lauksaimniekiem, lai tie varētu saimniekot veidā, kas palīdzētu cīnīties ar klimata pārmaiņām. Tāpat lielākā daļa (77%) uzskata, ka lauksaimniecību tuvāko gadu laikā skars klimata pārmaiņas. Kopumā 83% aptaujāto ir par atbalsta saglabāšanu lauksaimniekiem. Lielākā daļa respondentu (66%) norādījuši, ka KLP budžets ir vai nu adekvāts, vai par mazu, salīdzinājumā ar 17%, kas uzskata to par lielu. Tāpat vairums (70%) domā, ka nākotnē atbalsts lauksaimniekiem būtu jāpalielina vai jāsaglabā ap pašreizējo līmeni. Salīdzinot ar iepriekš veiktajām aptaujām, pēdējo trīs gadu laikā vērojams atbalsta pieaugums lauksaimniecības budžeta palielināšanai. Avots: EC press release, 30.03.2010. |