Citas ziņas sadaļā
Mājokļu kredītu pieejamības reģionālie izaicinājumi
Jurģis Liepnieks par pašvaldību budžetiem: Tā ir ačgārnība!
Gatis Ābele: "Valdības priekšlikums jaunu elektroenerģijas pieslēgumu 50% izmaksu kompensācijai lielajiem nav efektīvs veids ekonomikas veicināšanai"
LRA aicina iespējami ātri pārtraukt jebkādu ekonomisko sadarbību ar krieviju
Kaspars Funts: Jo biezāks, augstāks un ilgāks dzelzs priekškars būs starp Baltijas valstīm, Poliju, Somiju un abām mēslvalstīm, jo labāk
Guntars Vītols: Šābrīža valdības pieeja ir tieši šāda. Bezriska lejupslīde.
Jānis Ošlejs: Pašā centrā jābūt jautājumam kā ekonomiski augt straujāk
Ir pagājuši teju 2 gadi Ukrainas iznīcināšanas, bet Latvija dzīvo pa vecam. Tā Gundega Repše
Latvijā jāmaina darbanespējas labu regulējums
Aivars Markots par Lembergu
Viedokļi E-PolāVējonis: ES kohēzijas politikai ir jāturpina pildīt mērķis mazināt atšķirības reģionu attīstībāMaija Pētermane, LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM)
07.10.2011 Eiropas Savienības (turpmāk ES) kohēzijas politikai arī nākamajā plānošanas periodā ir jāturpina pildīt tās mērķis mazināt atšķirības reģionu attīstībā, taču, samazinot finansējumu vienai no mazāk attīstītajām Eiropas valstīm, šie mērķi var būt apdraudēti, norāda vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis. Ir pilnīgi skaidrs, ka situācijā, kad kopējais finansējums samazinās, priekšroka fondu apguvē būs nozarēm un projektiem ar augstu ekonomisku ienesīgumu un visvairāk cietīs tās jomas, kurās būtiskākais finansējuma avots ir tieši ES fondi, bet finanšu atdeve nav pašmērķis, piemēram, vides infrastruktūras aktivitātes un pašvaldību īstenojamās programmas. Līdz ar to finansējuma samazinājums ne tikai apturēs vairākus attīstības pasākumus šajās jomās, bet arī padarīs par neiespējamu ES direktīvu ieviešanu vides sektorā, uzsver ministrs. Turklāt jāuzsver, ka ekonomiskā attīstība ir prioritāte nākamajā plānošanas periodā, bet attīstība nav tikai izaugsme, bet arī ilgtspēja. Ilgtspējīga attīstība prasa lielākus ieguldījumus, ko EK piedāvājums ignorē, norāda R. Vējonis un piebilst, ka Kohēzijas fonda izveides mērķis ir ekonomisko atšķirību mazināšana un nav skaidrs, kā to ir iespējams sasniegt, samazinot finansējumu vienai no ekonomiski mazāk attīstītākajām valstīm Eiropas Savienībā. Periodā no 2007. līdz 2013. gadam vides infrastruktūras projektu īstenošanai piesaistīti vairāk nekā 542 miljoni latu no Kohēzijas fonda un līdztekus tradicionāli prioritārajām sfērām ūdenssaimniecības un atkritumu apsaimniekošanas projektiem finansējums pieejams arī vēsturiski piesārņoto vietu sanācijai, plūdu draudu risku novēršanai, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un vēl virknei citu nozīmīgu projektu. |