Citas ziņas sadaļā
Mājokļu kredītu pieejamības reģionālie izaicinājumi
Jurģis Liepnieks par pašvaldību budžetiem: Tā ir ačgārnība!
Gatis Ābele: "Valdības priekšlikums jaunu elektroenerģijas pieslēgumu 50% izmaksu kompensācijai lielajiem nav efektīvs veids ekonomikas veicināšanai"
LRA aicina iespējami ātri pārtraukt jebkādu ekonomisko sadarbību ar krieviju
Kaspars Funts: Jo biezāks, augstāks un ilgāks dzelzs priekškars būs starp Baltijas valstīm, Poliju, Somiju un abām mēslvalstīm, jo labāk
Guntars Vītols: Šābrīža valdības pieeja ir tieši šāda. Bezriska lejupslīde.
Jānis Ošlejs: Pašā centrā jābūt jautājumam kā ekonomiski augt straujāk
Ir pagājuši teju 2 gadi Ukrainas iznīcināšanas, bet Latvija dzīvo pa vecam. Tā Gundega Repše
Latvijā jāmaina darbanespējas labu regulējums
Aivars Markots par Lembergu
Viedokļi E-PolāVoits: Zvejnieki ceļ saldētavas, lai zivrūpnieki mūs vairs "nevarētu dancināt"Ilze Vabole, AgroPols
17.11.2011 Latvijas zvejnieki patlaban aktīvi būvē zivju pārstrādes cehus, ieguldot no kuģu sagriešanas saņemto naudu, lai paši saldētu lielāko daļu lomu un pārstrādātāju diktētas cenas dēļ vairs "netiktu dancināti", intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja Latvijas Zivsaimnieku asociācijas prezidents Inārijs Voits. Zvejnieki pēdējo pāris gadu laikā pamazām nostājas uz savām kājām - būvē ražotnes, sāk pārstrādāt vairāk nekā pusi lomu, turklāt gatavo produkciju paši arī eksportē. Tagad ir interesanta situācija, ka 92% zvejnieku firmām pašiem ir ražotnes. Tā kā ilgu laiku zivrūpnieki laicīgi nenorēķinājās ar zvejniekiem, sagatavojām paši savas ražotnes pirmapstrādei - šķirotavas liemeņu šķirošanai, saldēšanai un uzglabāšanai. Voits stāsta, ka zvejniekam no pārstrādes g alvenais ieguvums ir spēja pašam turēt stabilu tirgu un neļauties uzpircēju diktātam. Zivju nozvejai ir ciklisks raksturs - vasarā ir tukšs laiks, bet rudenī un ziemā lomi lieli. Tad zivrūpnieki pat nespēj nopirkt visu, ko zvejnieks atved krastā. Zivis paliek pāri. Tagad zvejnieki zivis sašķiro un iesaldē un brīdī, kad tirgū pieaug pieprasījums, pārdod saldēto produkciju. Agrāk, kad radās pārpalikums, cena strauji gāja uz leju, jo zvejniekiem nebija saldētavu un nācās gribot negribot produkciju pārdot zivrūpniekiem par viņu noteikto cenu. Tas ir ļoti liels pluss, ko ieguvuši zvejnieki, sabūvējot savas saldētavas. Jautājumu, kāpēc zvejnieki un zivrūpnieki nemitīgi konfliktē, Voits skaidro: Tāpēc, ka pārstrādāji, īpaši šprotu ražotāji, vēlas ar administratīvām metodēm panākt, lai valsts neatļautu zvejniekam sasaldētās zivju tonnas pārdot. Būtībā grib panākt, lai zvejnieks nedrīkstētu rīkoties ar savu lomu un pārdot to eksportam, bet gan turētu visu pārstrādātājam. Tas tiek dēvēts par "politisku lēmumu kvotu pārdalīšanā". Tomēr pēc tikšanās ar zemkopības ministri Laimdotu Straujumu pagājušajā nedēļā guvu pārliecību, ka šādas metodes neies cauri. |