Citas ziņas sadaļā
Mājokļu kredītu pieejamības reģionālie izaicinājumi
Jurģis Liepnieks par pašvaldību budžetiem: Tā ir ačgārnība!
Gatis Ābele: "Valdības priekšlikums jaunu elektroenerģijas pieslēgumu 50% izmaksu kompensācijai lielajiem nav efektīvs veids ekonomikas veicināšanai"
LRA aicina iespējami ātri pārtraukt jebkādu ekonomisko sadarbību ar krieviju
Kaspars Funts: Jo biezāks, augstāks un ilgāks dzelzs priekškars būs starp Baltijas valstīm, Poliju, Somiju un abām mēslvalstīm, jo labāk
Guntars Vītols: Šābrīža valdības pieeja ir tieši šāda. Bezriska lejupslīde.
Jānis Ošlejs: Pašā centrā jābūt jautājumam kā ekonomiski augt straujāk
Ir pagājuši teju 2 gadi Ukrainas iznīcināšanas, bet Latvija dzīvo pa vecam. Tā Gundega Repše
Latvijā jāmaina darbanespējas labu regulējums
Aivars Markots par Lembergu
Viedokļi E-PolāStraujuma: Zivsaimniecības politikai un tās jaunajam Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondam jāatbalsta zivsaimniecības nozares konkurētspējaIlze Vabole, AgroPols
19.03.2012 19. martā zemkopības ministre Laimdota Straujuma Briselē notiekošajā Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē, kurā tika apspriests jautājums par Kopējās zivsaimniecības politikas nākotni pēc 2013. gada, pauda viedokli, ka par vienu no galvenajām prioritātēm ir jāizvirza zivsaimniecības nozares ilgtspēja un konkurētspējas stiprināšana, informēja ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece. Atbalstu zivsaimniecībai nepieciešams nodrošināt ar pēc iespējas labvēlīgākiem atbalsta saņemšanas nosacījumiem, ieskaitot augstāku atbalsta intensitāti, un ar pēc iespējas mazāku administratīvo slogu gan atbalsta pretendentiem, gan administrējošajām iestādēm dalībvalstīs. Latvija uzskata, ka Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda atbalstam vairāk jākoncentrējas uz atbalsta pasākumiem zvejniecībai, akvakultūrai un zivsaimniecības produktu apstrādei ar mērķi pievienot vērtību zivsaimniecības produktiem un ieviest inovācijas visos zivsaimniecības produktu ražošanas ķēdes posmos, kā arī dažādot darbības zivsaimniecības sektorā iesaistītajiem. Apstrādes uzņēmumus, kuros ir daudz nodarbināto, bet mazs apgrozījums, kas raksturīgs konservu ražošanā Latvijā, ir jāļauj atbalstīt ar paaugstinātu atbalsta intensitāti, uzsver zemkopības ministre Laimdota Straujuma. Latvija uzskata, ka mērķu sasniegšanai nozīmīga loma ir atbalstam zivsaimniecības produktu apstrādē, zvejas flotes atjaunošanā, zvejas kuģu dzinēju nomaiņā un investīcijām akvakultūrā, turklāt atbalstu pēc iespējas novirzot pievienotās vērtības radīšanai, ne tikai ieguves industrijai. Zemkopības ministre Laimdota Straujuma piedalījās arī diskusijā par izmetumu aizlieguma ieviešanu ES ūdeņos, uzsverot, ka, šādus pasākumus ieviešot, nepieciešams pielietot maksimāli individuālu pieeju gan attiecībā uz konkrētu reģionu zvejniecībām, gan arī zivju sugām. Tāpat jāatrisina jautājums par izmetumu adekvātu ietveršanu kvotās. Savukārt, diskutējot par zvejas un akvakultūras produktu tirgus kopīgās organizācijas reformu, Laimdota Straujuma uzsvēra, ka pasaules pārtikas krīzes un zivju resursu izsīkuma kontekstā ir jāizvērtē atsevišķu vērtīgo zivju sugu izmantošana nepārtikas mērķiem, cenšoties visiem pieejamajiem resursiem pievienot vērtību, lai tie primāri nonāktu cilvēku uzturā. |