Citas ziņas sadaļā
Mājokļu kredītu pieejamības reģionālie izaicinājumi
Jurģis Liepnieks par pašvaldību budžetiem: Tā ir ačgārnība!
Gatis Ābele: "Valdības priekšlikums jaunu elektroenerģijas pieslēgumu 50% izmaksu kompensācijai lielajiem nav efektīvs veids ekonomikas veicināšanai"
LRA aicina iespējami ātri pārtraukt jebkādu ekonomisko sadarbību ar krieviju
Kaspars Funts: Jo biezāks, augstāks un ilgāks dzelzs priekškars būs starp Baltijas valstīm, Poliju, Somiju un abām mēslvalstīm, jo labāk
Guntars Vītols: Šābrīža valdības pieeja ir tieši šāda. Bezriska lejupslīde.
Jānis Ošlejs: Pašā centrā jābūt jautājumam kā ekonomiski augt straujāk
Ir pagājuši teju 2 gadi Ukrainas iznīcināšanas, bet Latvija dzīvo pa vecam. Tā Gundega Repše
Latvijā jāmaina darbanespējas labu regulējums
Aivars Markots par Lembergu
Viedokļi E-PolāLatvijas lauksaimnieki ir vīlušies par EP piedāvājumu tiešmaksājumu izlīdzināšanaiSabīne Puķe, Zemnieku Saeima (ZSA)
12.06.2012 Latvijas lauksaimnieku organizācijas pauž vilšanos par Eiropas Parlamenta (EP) nesenāko priekšlikumu ES tiešmaksājumiem, iesakot noteikt 65% no vidējā ES līmeņa. Lai arī kopumā piedāvājums ir nedaudz uzlabojies un tas liecina, ka gan Zemkopības ministrijas, gan lauksaimnieku lobija pārstāvju darbs ir ticis novērtēts, lauksaimnieki negatavojas padoties un turpinās pārliecināt kolēģus visā Eiropā par iepriekš pausto prasību vismaz 80% no vidējā ES līmeņa. "Mēs esam vīlušies! Mūs neapmierina EP deputāta Luisa Manuela Kapulas Santoša priekšlikums. Līdz šim esam skaidri pauduši savu nostāju un pastāvam uz vienlīdzīgu konkurenci. Lai arī šobrīd ES aktuālākais ir finanšu krīzes jautājums, mēs negrasāmies atkāpties no savas nostājas, ka zemākais tiešmaksājumu slieksnis nedrīkst būt mazāks par 80% no vidējā ES atbalsta līmeņa. Ir jāatceras, ka mēs cīnāmies par Latvijas lauksaimnieku konkurētspēju vienotajā tirgū periodā līdz 2020. gadam!" norādīja biedrības "Zemnieku saeima" priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja. LOSP vadošā eksperte Ginta Jakobsone: Mēs nevaram piekrist tādam piedāvājumam, kurā Latvijas lauksaimniekiem tiešmaksājumu līmenis uz 1 ha būtu aptuveni 65% no ES vidējā, turklāt tas ir tikai sākot no 2017. gada, līdz tam tiešmaksājumu līmenis uz 1 ha būs mazāks nekā šie 65%. Mums tikai sola un paredz pārejas periodu, tajā paša laikā, mūsu lauksaimnieki tiek apzināti izstumti no ES vienotā tirgus nevienlīdzīgu konkurences apstākļu un tiešmaksājumu dēļ. Tāpēc domāju, ka mums ir jāturpina ES institūcijām atgādināt, ka kopējai lauksaimniecības politikai ir jāatbilst ES vispārējiem principiem, kur viens no principiem ir nodrošināt godīgu konkurenci. Šobrīd Latvijas lauksaimnieki turpina maijā aizsākto parakstu vākšanas akciju zem petīcijas, kuru jūnijā gatavojas iesniegt premjeram pirms došanās uz Eiropadomes sēdi 28. 29. jūnijā Briselē. Zem petīcijas ir parakstījušies gandrīz 6000 Latvijas lauksaimnieki, un parakstu vākšana vēl turpinās līdz 18. jūnijam. Tāpat Baltijas lauksaimnieki ir gatavi doties un paust savu nostāju demonstrācijā Eiropadomes laikā 28. jūnijā. LLKA valdes loceklis Uldis Krievārs: Esam saņēmuši pozitīvas atsauksmes no Latvijas un citu valstu pārstāvjiem Eiropā, un esam apņēmības pilni skaidrot savu nostāju līdz lēmuma pieņemšanas brīdim gada nogalē, kā arī akciju veidā vērst lēmumpieņēmēju un starptautisko mediju uzmanību. Apsveicami, ka kooperatīvi turpina arī atbalstīt ES tiešmaksājumu kampaņas norisi, ziedojot tam būtiskus finanšu līdzekļus, jo šīm jūnija aktivitātēm jāseko vēl aktīvākiem protestiem uz ES samitu oktobrī un decembrī. |