Citas ziņas sadaļā
Mājokļu kredītu pieejamības reģionālie izaicinājumi
Jurģis Liepnieks par pašvaldību budžetiem: Tā ir ačgārnība!
Gatis Ābele: "Valdības priekšlikums jaunu elektroenerģijas pieslēgumu 50% izmaksu kompensācijai lielajiem nav efektīvs veids ekonomikas veicināšanai"
LRA aicina iespējami ātri pārtraukt jebkādu ekonomisko sadarbību ar krieviju
Kaspars Funts: Jo biezāks, augstāks un ilgāks dzelzs priekškars būs starp Baltijas valstīm, Poliju, Somiju un abām mēslvalstīm, jo labāk
Guntars Vītols: Šābrīža valdības pieeja ir tieši šāda. Bezriska lejupslīde.
Jānis Ošlejs: Pašā centrā jābūt jautājumam kā ekonomiski augt straujāk
Ir pagājuši teju 2 gadi Ukrainas iznīcināšanas, bet Latvija dzīvo pa vecam. Tā Gundega Repše
Latvijā jāmaina darbanespējas labu regulējums
Aivars Markots par Lembergu
Viedokļi E-PolāLaimdota Straujuma: Nevaram piekrist EP piedāvājumam, jo vienādiem tiešmaksājumiem visās Baltijas valstīs jābūt jau no 2014. gadaKaspars Funts, LR Zemkopības ministrija (ZM)
24.01.2013 Trešdien, 23. janvārī, Eiropas Parlamenta (EP) Lauksaimniecības komiteja apstiprināja savu nostāju par Eiropas Savienības (ES) Kopējās lauksaimniecības politiku pēc 2013. gada, paredzot, ka tiešie maksājumi Latvijas lauksaimniekiem no pašreizējiem 95 eiro par hektāru tiks paaugstināti trīs gadu laikā līdz 172 eiro par hektāru. Lai arī EP Lauksaimniecības komiteja piedāvā Latvijas zemniekiem tiešmaksājumu līmeni dubultot no 2017. gada, zemkopības ministre Laimdota Straujuma uzskata, ka šāds piedāvājums nav pieņemams, jo tas nozīmē, ka Latvijas zemniekiem netiks nodrošināti vienlīdzīgāki konkurences apstākļi ar citu ES dalībvalstu lauksaimniekiem. Zemkopības ministre atgādina, ka Latvija savas prasības nav mainījusi un mērķis joprojām ir sasniegt ap 80% no vidējā tiešmaksājuma līmeņa. Būtībā Eiropas Parlamenta piedāvājums nav nekas jauns, jo par to jau tika runāts vasaras vidū, taču jau tad paudām viedokli, ka šāds piedāvājums mūs neapmierina. Protams, tas ir solis pareizā virzienā, taču mēs nevaram pieļaut situāciju, ka tiešmaksājumu apjoms starp Baltijas valstīm atšķiras un Latvijas zemniekiem ir vismazākie maksājumi. Tāpat nav pieņemama situācija, ka vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšana tiek vilcināta un augstāki tiešmaksājumi Latvijas lauksaimniekiem tiek ieviesti tikai ar 2017. gadu. Uzskatu, ka lauksaimniecības tiešmaksājumu izlīdzināšana jāievieš jau ar 2014. gadu, turklāt finansējuma apjomam jābūt ap 80% no vidējā līmeņa, kas ir mūsu sākotnējais mērķis, uzsver zemkopības ministre Laimdota Straujuma. Kā zināms, gala lēmumu par ES daudzgadu budžetu laika posmam no 2014. līdz 2020. gadam pieņems ES dalībvalstu premjeri Eiropadomē. Šobrīd vēl trīspusējās sarunās EP, ES Padome un Eiropas Komisija meklēs kompromisa risinājumu visos jautājumos, tai skaitā tiešmaksājumu izlīdzināšanā, lai pēc iespējas ātrāk pieņemtu budžetu un nepieciešamos likumus. |