Citas ziņas sadaļā
Mājokļu kredītu pieejamības reģionālie izaicinājumi
Jurģis Liepnieks par pašvaldību budžetiem: Tā ir ačgārnība!
Gatis Ābele: "Valdības priekšlikums jaunu elektroenerģijas pieslēgumu 50% izmaksu kompensācijai lielajiem nav efektīvs veids ekonomikas veicināšanai"
LRA aicina iespējami ātri pārtraukt jebkādu ekonomisko sadarbību ar krieviju
Kaspars Funts: Jo biezāks, augstāks un ilgāks dzelzs priekškars būs starp Baltijas valstīm, Poliju, Somiju un abām mēslvalstīm, jo labāk
Guntars Vītols: Šābrīža valdības pieeja ir tieši šāda. Bezriska lejupslīde.
Jānis Ošlejs: Pašā centrā jābūt jautājumam kā ekonomiski augt straujāk
Ir pagājuši teju 2 gadi Ukrainas iznīcināšanas, bet Latvija dzīvo pa vecam. Tā Gundega Repše
Latvijā jāmaina darbanespējas labu regulējums
Aivars Markots par Lembergu
Viedokļi E-PolāLatvija no KLP budžeta saņems par 58% vairākAgroPols
25.09.2013 24. septembra vakarā veiksmīgi noslēdzās sarunas par Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformu. Eiropas Komisijas, Eiropas Parlamenta un Eiropas Savienības Padomes pārstāvji vienojās par tām reformas detaļām, kuras līdz šim nebija atrisinātas. Tas ļaus EP Lauksaimniecības komitejas deputātiem jau nākamo pirmdien (30. septembrī) balsot par vienošanās tekstu, ar ko noslēgsies darbs pie KLP reformas, kurš ilgst jau vairākus gadus. Latvijas pārstāve EP Lauksaimniecības komitejā Sandra Kalniete uzskata, ka šī ir Latvijai viena no svarīgākajām vienošanām, jo reformas rezultātā Eiropas lauksaimniecības politika kļūst taisnīgāka, mazinās negodīgo konkurenci un zemniekiem viesīs skaidrību par iespējām saņemt atbalstu turpmākajos gados. Kalniete: Šobrīd vēl precīzi līdz santīmam nav iespējams aprēķināt, cik daudz līdzekļu no KLP budžeta nākamajos 7 gados ienāks Latvijā. Esoša informācija ļauj paredzēt, ka lauksaimniecībai un lauku attīstībai saņemsim apmēram 2,7 miljardus eiro. Tas ir par miljardu jeb 58% vairāk kā iepriekšējo 7 gadu laikā. Panākta vienošanās, ka Latvija un citas valstis, kurām ir zemākie tiešie maksājumi, varēs pārdalīt 25% no lauku attīstībai atvēlētajiem līdzekļiem, lai paaugstinātu tiešos maksājumus. Arī tas dod iespēju padarīt mūsu zemniekus konkurētspējīgākus. Deputāte uzskata, ka panāktās vienošanā ir kompromiss starp daudzajām dalībvalstu interesēm, kuras sadūrušās procesa laikā. Visasākās pretrunas bija jautājumos, kas saistīti ar tiešo maksājumu taisnīgāku pārdali, līdzsvaru starp lauksaimniecisko ražošanu un obligātajiem zaļajiem pasākumiem, tirgus stabilizācijas mehānismiem krīzes apstākļos un atbalsta programmām īpašām sociālajām grupām kā jaunajiem zemniekiem, mazajiem un vidējiem zemniekiem vai sievietēm lauksaimniecēm. Kalniete uzskata, ka KLP reforma ir īpaši izdevīga Latvijas zemniekiem, kuriem atbalsts pieaugs, kamēr citu valstu zemniekiem tas samazināsies. Ir jāsaprot, ka tiešais atbalsts zemniekiem Eiropā samazināsies arī turpmāk. Latvijas zemnieki ir pierādījuši, ka pat ar pieticīgu atbalstu spēj veiksmīgi strādāt brīvā tirgū, kamēr citu valstu pārstāvjiem ar to būs problēmas. Tieši tādēļ es uzskatu, ka lauksaimniecība kļūs par vēl svarīgāku Latvijas tautsaimniecības nozari un tas attīstīs Latvijas reģionus, saka Kalniete. |