Citas ziņas sadaļā
Mājokļu kredītu pieejamības reģionālie izaicinājumi
Jurģis Liepnieks par pašvaldību budžetiem: Tā ir ačgārnība!
Gatis Ābele: "Valdības priekšlikums jaunu elektroenerģijas pieslēgumu 50% izmaksu kompensācijai lielajiem nav efektīvs veids ekonomikas veicināšanai"
LRA aicina iespējami ātri pārtraukt jebkādu ekonomisko sadarbību ar krieviju
Kaspars Funts: Jo biezāks, augstāks un ilgāks dzelzs priekškars būs starp Baltijas valstīm, Poliju, Somiju un abām mēslvalstīm, jo labāk
Guntars Vītols: Šābrīža valdības pieeja ir tieši šāda. Bezriska lejupslīde.
Jānis Ošlejs: Pašā centrā jābūt jautājumam kā ekonomiski augt straujāk
Ir pagājuši teju 2 gadi Ukrainas iznīcināšanas, bet Latvija dzīvo pa vecam. Tā Gundega Repše
Latvijā jāmaina darbanespējas labu regulējums
Aivars Markots par Lembergu
Viedokļi E-Polā"Zemnieku saeima": Nākotnē lauksaimnieciskā ražošana nespēs apmierināt pieprasījumuLīva Liepniece, Zemnieku Saeima (ZSA)
01.10.2014 Biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietniece un COPA viceprezidente Maira Dzelzkalēja 30. septembrī, pārstāvot Eiropas lauksaimnieku jumta organizāciju COPA, Milānā uzstājās Eiropas Savienības (ES) neformālajā Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē, kur sniedza lauksaimnieku viedokli par Eiropas Savienības plašāku iesaisti pasaules apgādē ar pārtiku, lai mazinātu badacietēju skaitu. Biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja: "Līdz 2050. gadam pasaules iedzīvotāju skaits palielināsies līdz deviņiem miljardiem iedzīvotāju. Lai gan vienā no pēdējiem ziņojumiem par pārtikas nedrošību pasaulē ziņots, ka kopš deviņdesmito gadu sākuma badacietēju skaits ir samazinājies par vairāk nekā 200 milj., viens no tuvāko desmitgažu svarīgākajiem lauksaimniecības uzdevumiem būs nodrošināt pasaules iedzīvotājus ar pārtiku. Ekonomisti ir apstiprinājuši bažas, ka nākotnē lauksaimnieciskā ražošana var nespēt apmierināt globālo pieprasījumu, cenas kļūs augstākas un svārstīgākas. Lai pārtiku nodrošinātu, mums, Eiropas Savienības lauksaimniekiem, jāstrādā ekonomiski pamatoti, ekoloģiski un sociāli atbildīgi. Uzskatu, ka šajā kontekstā ir īpaši svarīgi, ka katra valsts var saglabāt savu ražošanas jaudu, spēt sevi apgādāt ar pārtiku un nebūt atkarīga no potenciāli neuzticamiem sadarbības partneriem. Piemēram, Krievijas Federācijas pārtikas embargo rezultātā Latvijas un arī citi mūsu reģiona piena lopkopēji šobrīd par piena litru saņem knapus 0,20 eiro. Tādēļ neformālajā ministru padomē ir jāpārrunā iespējamie risinājumi gan šābrīža situācijā, gan to, kā varētu risināt līdzīgas situācijās nākotnē." Neformālo ES lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdi rīkoja ES Padomē prezidējošā valsts Itālija, kas par vienu no savas prezidentūras mērķiem izvirzījusi Eiropas Savienības plašāku iesaisti pasaules apgādē ar pārtiku. |