Citas ziņas sadaļā
Mājokļu kredītu pieejamības reģionālie izaicinājumi
Jurģis Liepnieks par pašvaldību budžetiem: Tā ir ačgārnība!
Gatis Ābele: "Valdības priekšlikums jaunu elektroenerģijas pieslēgumu 50% izmaksu kompensācijai lielajiem nav efektīvs veids ekonomikas veicināšanai"
LRA aicina iespējami ātri pārtraukt jebkādu ekonomisko sadarbību ar krieviju
Kaspars Funts: Jo biezāks, augstāks un ilgāks dzelzs priekškars būs starp Baltijas valstīm, Poliju, Somiju un abām mēslvalstīm, jo labāk
Guntars Vītols: Šābrīža valdības pieeja ir tieši šāda. Bezriska lejupslīde.
Jānis Ošlejs: Pašā centrā jābūt jautājumam kā ekonomiski augt straujāk
Ir pagājuši teju 2 gadi Ukrainas iznīcināšanas, bet Latvija dzīvo pa vecam. Tā Gundega Repše
Latvijā jāmaina darbanespējas labu regulējums
Aivars Markots par Lembergu
Viedokļi E-PolāLauksaimnieki: 51 miljona eiro piešķīrums nākamā gada budžetā ir minimums, kas nodrošinās vien izdzīvošanuIngrīda Mičāne, Nac.ag. LETA
24.11.2014 Nākamajā gadā plānotais 51 miljona eiro piešķīrums Zemkopības ministrijai būs labs atbalsts lauksaimniekiem, tomēr vienlaikus tā ir minimālā summa, kas nodrošinās saimniecību pastāvēšanu, bet joprojām negarantēs konkurētspēju starp pārējām Eiropas valstīm, aģentūrai LETA atzina lauksaimnieku organizāciju vadītāji. 22. novembrī valdība apstiprināja precizēto Latvijas budžeta plāna projektu 2015.gadam, kurā Zemkopības ministrijai plānots finansējums 33 miljonu eiro apmērā, lai 2015.gadā nodrošinātu papildu valsts tiešmaksājumus lauksaimniekiem 51 miljona eiro apmērā. "Ņemot vērā ne īpaši labvēlīgo gadu lauksaimniekiem, ir svarīgi saglabāt visus līdzšinējos atbalsta mehānismus, tostarp nacionālās subsīdijas, bezakcīzes dīzeļdegvielu un nodokļu sistēmu. Tādēļ tā ir minimālā summa, kas nodrošina saimniecību pastāvēšanu, bet joprojām nenodrošinās konkurētspējīgus apstākļus starp pārējām Eiropas valstīm," norādīja biedrības "Zemnieku saeima" priekšsēdētājs Juris Lazdiņš. Vienlaikus viņš atzina, ka ir gandarīts par valdības lēmumu atbalstīt lauksaimniekus un cer, ka solījums tiks realizēts arī dzīvē. Savukārt Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) ģenerālsekretārs Dīns Cielavs atzina, ka piešķirtais finansējums nozari neatstās "pabērna lomā", tikmēr nākotnē sakarā ar sarežģīto situāciju nozarei varētu būt nepieciešams vēl papildu atbalsts. "Finanšu ministrija ir sākusi apzināties lauksaimniecības nozares būtiskumu, neatstājot to pabērna lomā. Tomēr jāņem vērā, ka Krievijas embargo ietekme uz lauksaimniecību atstājusi būtisku ietekmi, īpaši uz piena nozares attīstību. Tādēļ valstij, iespējams, arī turpmāk būs nepieciešami līdzekļi nozares tālākai atbalstīšanai, ja to nenodrošinās atbildīgās Eiropas Savienības institūcijas," sacīja Cielavs. Kā ziņots, iepriekš lauksaimnieku organizācijas, pamatojoties uz 15.aprīlī valdības sēdē izskatīto Zemkopības ministrijas informatīvo ziņojumu, dažādos atbalstos 2015.gadā papildus pieprasīja 72,89 miljonus eiro, bet 2016.gadā - 70,06 miljonus eiro. Savukārt finansējuma apjoms, ko valdības piedāvājumā iezīmēja premjere, attiecīgi bija 50,96 miljoni eiro un 26,24 miljoni eiro. Plānots, ka nākamā gada valsts budžeta projekts Saeimā tiks iesniegts 10.decembrī. |