Enerģētika

Edvīns Karnītis: Dabasgāzes izmantošanas tendences neuzrāda nepieciešamību un ekonomisko pamatojumu jaunu ieejas-izejas punktu izveidei ar trešajām valstīm

Delfi nopublicējuši Edvīna Karnīša rakstu par Latvijas gāzes apgādes sistēmu un tās reformām. Raksts ar būtībā nezūdošu vērtību. Ko uzrakstījis izcila personība, kas divus termiņus bija SPRK padomes loceklis un pēc tam vienu termiņu SPRK padomes priekšsēdētāja padomnieks - īsi sakot- izcili kompetents un domājošs cilvēks. Šeit dažas nozīmīgākās tēzes no šī raksta.

Patēriņš

Dabasgāzes patēriņš Latvijā samazinās (arī LT un EE)  

Jau izpildītie projekti dzīvojamā fonda un sabiedrisko ēku siltināšanai, dabasgāzes nomaiņai ar šķeldu un granulām siltumapgādē, patērētāju motivēšanai energoefektivitātes pasākumiem samazina kopējo enerģijas patēriņu siltumapgādē. 

Gāzes lomas samazinājumā centralizētajā siltumapgādē galveno progresu nodrošina aktīvās valstspilsētas, kas pāriet uz šķeldas apkures sistēmām.  

Pilnīgi atteikties no dabasgāzes gan nebūs iespējams vismaz divu patērētāju dēļ:

1) Abu lielo termoelektrostaciju TEC 1 un TEC 2 modernās efektīvās gāzes turbīnas ir ļoti nozīmīgas arī elektroenerģijas bāzes ģenerācijai, īpaši laikā, kad nepūš vējš un nespīd saule. Gāzes patēriņu iespaido klimatiskie apstākļi un dabasgāzes cena, var vērtēt abu TEC kopējo patēriņu 40-50% apjomā no kopējā. Šīs turbīnas ir darbināmas tikai ar gāzi.

2) Mājsaimniecības pēc skaita ir tuvu 90% no dabasgāzes patērētāju kopskaita (2020.g. Latvijā bija 392 tūkst. patērētājivi), dominējošā pārsvarā tajās ir uzstādītas gāzes plītis. Mājsaimniecību patēriņš netiek publicēts, to var vērtēt 10-15% apjomā no kopējā. Nomaiņa ar elektriskajām plītīm lielākajā daļā mājsaimniecību ir apgrūtināta iekšējo elektrisko tīklu nepietiekamās jaudas dēļ.

Dabasgāzes piegādes iespējas

Zīmējumā parādīta reģiona iekšējo un ārējo starpvalstu ieejas-izejas punktu kapacitāte (24 stundu apjoms). 

Inčukalna pazemes dabasgāzes krātuve (aktīvais apjoms līdz 24 TWh) ir centrālais reģiona infrastruktūras elements; tā ir uzskatāma par vietējo virtuālo dabasgāzes atradni, kas, protams, ir pamats augstam apgādes drošības līmenim pie noteikuma, ja krātuve tiek regulāri uzpildīta.

Infrastruktūra nodrošina dabasgāzes saņemšanu caur diviem ārējiem ieejas-izejas punktiem, papildus cauruļvadiem no Krievijas (kuri arī pašlaik joprojām adekvāti funkcionē):

1) Klaipēdas šķidrās dabasgāzes termināla projekts tika veidots, paredzot termināla kapacitātes izmantošanu visām Baltijas valstīm; esošā jauda (virs 40 TWh gadā) jau 2020.g. bija pietiekama visu trīs Baltijas valstu patēriņa pilnīgai nosegšanai (Lietuvas patēriņš bija 25,5 TWh, no tā puse tiek ķīmiski pārstrādāta, Igaunijas – 4,5 TWh ). Lietuvas valdība ir pagarinājusi termināla nomu līdz 2024.g. ar iespēju to pagarināt arī tālāk. Sākotnējie plāni no 2024.g. novirzīt gāzi arī uz Poliju Ostrolekas elektrostacijas darbināšanai pašlaik ir pieklusuši.

2) No 2022.g. maija sāk funkcionēt Polijas – Lietuvas maģistrālais gāzesvads (22,5 TWh gadā)ix, kurš ir savienots ar Svinouščes šķidrās gāzes terminālix (līdz 50 TWh gadā). Pašlaik tiek realizēts vērienīgs termināļa tālākas paplašināšanas projekts, sasniedzot termināla jaudu virs 80 TWh 2023.g. Termināla projekts tika iekļauts ES kopējo interešu projektu sarakstā, paredzot termināla kapacitātes izmantošanu arī Baltijas valstu un Somijas dabasgāzes apgādei. Vidējā termiņā paredzēts uzbūvēt un pievienot sistēmai arī Norvēģijas – Polijas jūras gāzesvadu.

Katra opcija pilnīgi nodrošina ne tikai Latvijas, bet arī visas Baltijas enerģētiskās vajadzības, savienojumā ar Inčukalna krātuvi drošības līmenis papildus krasi pieaug.

Ar lielu uzviju ir izpildīts ekspertu vispārpieņemtais N-1 tests (piegāžu pietiekamība pie jaudīgākās opcijas pārtraukuma). Esošā un jau pēc mēneša izveidojamā reģiona ārējo ieejas-izejas punktu kapacitāte ir pietiekama drošai dabasgāzes apgādei Latvijā, īpaši ņemot vērā noturīgo patēriņa samazināšanās tendenci. Tai pašā laikā Kiemenai punkta (kurš ir ieejas punkts gāzes plūsmām no Lietuvas uz Latviju, t.sk. Inčukalna krātuvi) jauda nav adekvāta, esošais līgums par jaudu sadali pilnā mērā nerisina drošības riskus.

Secinājumi:

1. Veiktās darbības dabasgāzes apgādei un par enerģētikas nozari atbildīgās Ekonomikas ministrijas pozīcija ir vērtējamas kā profesionālas un atbilstošas pašreizējai situācijai. Vienlaikus ir jāatzīmē nepieciešamība nekavējoties veikt papildus pasākumus.

4. Tehnoloģiskā infrastruktūra, t.sk. dabasgāzes piegāžu ceļu dažādošanas infrastruktūra Latvijas teritorijā ir adekvāta gāzes patēriņam un apgādes drošības prasībām. Maksimāli jāintensificē (t.sk. izskatot iespēju darbus pabeigt līdz 2022./2023.g. apkures sezonai) ES finansējumu saņēmušā un pašlaik uzsāktā starpsavienojuma Kiemenai (atlikušais šaurais iekšējais ieejas-izejas punkts) rekonstrukcija , dodot iespēju pieaugošās ieejas gāzes plūsmas divkāršot virzienā no Lietuvas uz Latviju (Inčukalnu) un tālāk uz Igauniju un Somiju.

5. Dabasgāzes izmantošanas tendences neuzrāda nepieciešamību un ekonomisko pamatojumu jaunu ieejas-izejas punktu izveidei ar trešajām valstīm, esošie nodrošina ar lielu uzviju drošas piegādes nosacījumus.