Citas ziņas sadaļā
Dabasgāzes patēriņa zīmīgākās pārmaiņas Latvijas Energobilancē 2022
Enerģijas patēriņa struktūras pārmaiņas Latvijas Energobilancē 2022
Enerģētikas nozare Latvijas Energobilancē 2022
Nu kāpēc mums ar Elektrum atkal tā?
Inčukalna krātuvē gāzes apjomi ir lielākie pēdējo 6 gadu laikā
Latvijas energobilance 2022
Ekonomikas jomā galvenās darāmās lietas. 2022.decembris
Gads ar samazināto PVN likmi augļiem un dārzeņiem: pirmie rezultāti
Celt minimālo algu vai ar nodokļiem neapliekamo ienākumu?
Iecerēts precizēt un papildināt bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības un kontroles kārtību
Ekonomika un finansesIebilst iecerei atvērt nākamo kārtu programmā "Enerģijas ražošana no lauksaimnieciskas izcelsmes biomasas"Daiga Kļanska, Leta-Nozare
03.03.2010 Biedrība "Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācija" valdes sēdē iebildusi pret Zemkopības ministrijas (ZM) ieceri atvērt Lauku attīstības programmas pasākuma "Enerģijas ražošana no lauksaimnieciskas un mežsaimnieciskas izcelsmes biomasas" nākamo kārtu, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja asociācijas valdes priekšsēdētāja Aija Balode. "Kamēr nav pieņemts Atjaunojamo energoresursu likums un nav ekonomiskā pamatojuma par elektroenerģijas obligātā iepirkuma cenām 20 gadu periodam, uzskatām, ka jaunu kārtu atvērt nevajadzētu. Mēs vēlamies, lai ne tikai komersanti varētu tirgoties ar elektroenerģiju, bet arī zemnieki, taču šāda iespēja netiek pieļauta. Ja zemnieki vēlas to darīt, tad viņiem ir jāpārreģistrējas Komercreģistrā," stāstīja Balode. Asociācija uzskata, ka biogāzes ražotnēm būtu jābūt jau pie esošajām lielajām cūku audzēšanas novietnēm vai liellopu novietnēm, tad to varētu uzskatīt par nopietnu ieguldījumu apkārtējās vides sakārtošanā. Arī ārvalstu investoriem, kas vēlas būvēt cūkkopības kompleksus, varētu būt noteikta prasība uzbūvēt biogāzes ražotni, kas nodrošinātu vides piesārņojuma ierobežošanu. Priekšlikumus par šo jautājumu asociācija izteiks Konsultatīvajā padomē. Asociācijas pārstāvji pārrunājuši Eiropas Savienības regulas nosacījumus, kas paredz, ka dalībvalstis var izveidot nediskriminējošus kritērijus, ka tiešie maksājumi netiek piešķirti tām juridiskajām vai fiziskajām personām, kuru lauksaimnieciskā darbība ir maznozīmīga. "Zemnieki, kuri ražo lauksaimniecības produkciju, ir ieinteresēti, lai tiešie maksājumi palīdzētu attīstīties ražojošajiem zemniekiem, nevis nonāktu pie "dīvānu zemniekiem". Pagaidām asociācijai nav vienota viedokļa, kā varētu sasniegt šo mērķi, tādēļ turpināsies diskusija ar Zemkopības ministrijas speciālistiem," teica Balode. Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācija apstiprinājusi arī gada pārskatu. |