Citas ziņas sadaļā
Dabasgāzes patēriņa zīmīgākās pārmaiņas Latvijas Energobilancē 2022
Enerģijas patēriņa struktūras pārmaiņas Latvijas Energobilancē 2022
Enerģētikas nozare Latvijas Energobilancē 2022
Nu kāpēc mums ar Elektrum atkal tā?
Inčukalna krātuvē gāzes apjomi ir lielākie pēdējo 6 gadu laikā
Latvijas energobilance 2022
Ekonomikas jomā galvenās darāmās lietas. 2022.decembris
Gads ar samazināto PVN likmi augļiem un dārzeņiem: pirmie rezultāti
Celt minimālo algu vai ar nodokļiem neapliekamo ienākumu?
Iecerēts precizēt un papildināt bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības un kontroles kārtību
Ekonomika un finansesValdība nolemj nodokļu atvieglojumu piešķiršanu lauksaimniekiem vērtēt 2014. gada budžeta kontekstāAgroPols
05.08.2013 Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija un biedrība Zemnieku saeima aicina valdību atbalstīt Zemkopības ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu Par nodokļu atvieglojumu pilnveidošanu lauksaimniecības produkcijas ražotājiem un pārtikas produkcijas ražotājiem. Lauksaimnieki norāda, ka ziņojumā paredzētās nodokļu atlaides nepieciešamas sektora turpmākajai attīstībai, kā arī legālas darbības stimulēšanai. Diemžēl, par nodokļu nozari atbildīgā Finanšu ministrija ir noraidījusi esošo nodokļu atvieglojumu lauksaimniecībai saglabāšanu. Zemkopības ministrijas izstrādātajā informatīvajā ziņojumā ir iekļauta norma, kas paredz turpināt saglabāt lauksaimniekiem, kas reģistrēti kā Iedzīvotāja ienākuma nodokļa maksātāji, normu, ka ar iedzīvotāja ienākuma nodokli netiek aplikti tie ienākumi, kas izmaksāti kā valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai. Finanšu ministrija noraida šo priekšlikumu, norādot, ka šī norma radīs papildus negatīvu ietekmi uz valsts budžetu. Tajā pašā laikā, pēc Finanšu ministrijas datiem, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētie valsts budžeta ieņēmumi no lauksaimniecības nozares nodokļu maksātājiem 2013.gada pirmajā pusgadā ir pieauguši vairāk kā divas reizes attiecīgi par 11 miljoniem latu un šāda tendence saglabājas jau vairākus gadus arī 2012.gadā bija vērojams būtisks nodokļu ieņēmumu pieaugums nozarē, pārsniedzot 2011.gada rādītājus par 47.2%. Kā norāda biedrības Zemnieku saeima priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja, šie skaitļi uzrāda neapšaubāmu tendenci, ka esošie atvieglojumi efektīvi strādā, lai samazinātos pelēkā zona lauksaimniecības uzņēmējdarbībā. LLKA izpilddirektore Evija Gunika norāda, ka arī turpmāk jāsaglabā samazināta akcīzes likme dabasgāzei, kuru izmanto par kurināmo pārtikas produkcijas ražošanā. E.Gunika: Tādā veidā tiktu veicināta uzņēmumu konkurētspēja un neveidotos sadārdzinājums pie jau tā pieaugošā izejvielu cenu kāpuma. Ietekme uz budžetu ir niecīga, bet ieguvums patērētājam liels. Tāpat informatīvajā ziņojumā ir iekļauts priekšlikums par t.s. bezakcīzes degvielas piešķiršanas kārtību lauksaimniekiem no 2014.gada 2.pusgada, kas paredz piemērot minimālo akcīzes nodokļa likmi lauksaimniekiem piešķiramajai dīzeļdegvielai, kā arī paredz iespēju noteikt diferencētus limitus dažādu nozaru saimniecībām. Pie šī priekšlikuma lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas sāka strādāt jau pavasarī pēc tikšanās ar finanšu ministru, kur sarunas laikā tika pārrunāta iespējamā bezakcīzes degvielas piešķiršanas kārtības maiņa, kas nodrošinātu iespēju diferencēt pieejamo litru daudzumu uz ha, ņemot vērā saimniecības nodarbošanos. LLKA valdes priekšsēdētāja vietniece Ilze Aizsilniece: Neapstiprinot Zemkopības ministrijas piedāvājumu, vislielākie zaudētāji būs tieši piena lopkopības sektorā strādājošās saimniecības, jo pašreiz tās ir spiestas lielu daļu degvielas iegādāties ar pilnu akcīzes nodokļa likmi. Piena lopkopība ir 365 darba dienas gadā! Lauksaimnieku organizācijas ir neizpratnē, jo kamēr vietējiem uzņēmējiem netiek saglabāti esošie nodokļu atvieglojumi, valdība ar nodokļu atvieglojumiem dāsni nodrošina ārzemniekus. Tā jūlijā valdība apstiprinājusi Finanšu ministrijas informatīvo ziņojumu par Uzņēmuma ienākuma nodokļa atvieglojumu fiskālo un ekonomisko ietekmi uz tautsaimniecību un to efektivitāti, kur, cita starpā, norādīts, ka lai veicinātu ārvalstu investīciju piesaisti, sākot ar 2013. gada 1. janvāri, ar uzņēmumu ienākuma nodokli netiek apliktas nerezidentiem (kapitālsabiedrībām) izmaksātās dividendes un no nerezidentiem saņemtās dividendes... ar uzņēmumu ienākuma nodokli netiek aplikts ienākums, kas gūts no akciju atsavināšanas, izņemot gadījumu, kad kapitālsabiedrība, kuras akciju atsavināšana notikusi, ir tādas valsts vai teritorijas rezidents, kura saskaņā ar normatīvo aktu noteikumiem ir atzīta par zemu nodokļu vai beznodokļu valsti vai teritoriju. Savukārt, sākot ar 2014. gada 1. janvāri, ar uzņēmumu ienākuma nodokli netiks aplikti nerezidentiem veiktie procentu maksājumi un maksājumi par intelektuālā īpašuma izmantošanu. Valdība otrdien, 30. jūlijā, uzklausīja Zemkopības ministrijas informatīvo ziņojumu "Par nodokļu atvieglojumu pilnveidošanu lauksaimniecības produkcijas ražotājiem" un nolēma ziņojumā izteiktos ierosinājumus par atvieglojumu piešķiršanu vērtēt 2014. gada budžeta kontekstā. Ziņojums paredz vairākus priekšlikumus, kas tiek rosināti, lai atbalstītu lauksaimniekus un palielinātu vietējo ražotāju konkurētspēju kopējā Eiropas Savienības tirgū. Ziņojumā ir iekļauta norma, kas paredz saglabāt iespēju tiem lauksaimniekiem, kuri reģistrēti kā iedzīvotāja ienākuma nodokļa maksātāji, nemaksāt nodokli par ienākumiem, kas izmaksāti kā valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai. Tāpat informatīvajā ziņojumā ir iekļauts priekšlikums par bezakcīzes degvielas piešķiršanas kārtību lauksaimniekiem no 2014. gada otrā pusgada, kas paredz piemērot minimālo akcīzes nodokļa likmi dīzeļdegvielai, kā arī iespēju noteikt diferencētus limitus dažādu nozaru saimniecībām. Tāpat priekšlikumi paredz iespēju noteikt, ka dabasgāzei, kuru izmanto par kurināmo pārtikas produkcijas ražošanā, pēc 2013. gada tiek piemērota minimālā akcīzes nodokļa likme 3,95 lati par 1000 kubikmetriem. Pret visiem priekšlikumiem iebilda Finanšu ministrija, līdz ar to jautājums tiks skatīts kontekstā ar nākamā gada budžetu turpmākajās valdības sēdēs. Biedrības "Zemnieku saeima" priekšsēdētājs Juris Lazdiņš teica, ka valdība kopumā ar sapratni novērtējusi ZM un lauksaimnieku iesniegtos priekšlikumus: "Apzināmies, ka šis ir tikai sākums smagām diskusijām, taču ceram, ka budžeta pieņemšanas procesā izdosies dialogs ar atbildīgajām ministrijām. Jāspēj rast labākos risinājumus nodokļu politikas sakārtošanā, lai arī turpmāk lauksaimniecības nozare Latvijā attīstītos un spētu saražot gan kvalitātes, gan cenu ziņā konkurētspējīgu produkciju Eiropas Savienības tirgū." |