Citas ziņas sadaļā
Pakļausies milžu diktātam
Eiropas Komisija sāk sabiedrisko apspriešanu par kopējās lauksaimniecības politikas nākotni
Par jauno Eiropas Parlamenta prezidentu ievēl Antonio Tajāni
Precizēta ĀCM riska zonu teritorija Baltijā un Polijā
EK atbalsta Latvijas ierosinājumu par ĀCM riska zonu pārveidošanu
Tikšanās laikā Varšavā iezīmē turpmāko rīcību Āfrikas cūku mēra ierobežošanai
Latvijai izdodas būtiski uzlabot zvejas iespējas Baltijas jūrā, salīdzinot ar EK piedāvājumu
EP deputāti: Parīzes Klimata līguma Pusēm vēl vairāk jāsamazina izmeši
Materiāli saskarē ar pārtiku un to radītie riski veselībai: vajadzīgi stingrāki ES drošības noteikumus
EP deputāti dod "zaļo gaismu" Parīzes Klimata līgumam, lai tas varētu stāties spēkā
Briseles koridoros lemj par mumsDiskutē par piena sektora aktualitātēmAgnese Krieviņa, AgroPols
03.09.2009 Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības komitejā, tiekoties ar ES Lauksaimniecības komisāri M. F. Bēlu (M.F.Boel), atkal pārspriesta situācija piena tirgū. Komisāre kārtējo reizi noraidījusi dažu Parlamenta locekļu aicinājumus iesaldēt paredzamo ikgadējo 1% piena kvotas pieaugumu, ko nosaka KLP veselības pārbaudē panāktā vienošanās. Viņa atgādinājusi, ka kvotas palielinājums dos iespēju, nevis uzliks par pienākumu saražot noteiktos apjomus, kā arī vēlreiz darīja zināmu, ka jau šobrīd ES piena ražošana ir 4,2% zem kvotas apjoma. Tāpat komisāre pauda viedokli, ka stingri centralizēta piena kvotu plānošanas sistēma nesekmēs uz tirgus stimuliem reaģējošu, labi strukturētu piena sektora izveidi, bet gan kavēs efektivitāti, palielinās produkcijas ražošanas izmaksas, kā arī apgrūtinās jaunu lauksaimnieku ienākšanu tirgū. Jāņem vērā arī fakts, ka, pat darbojoties kvotu sistēmai, piena ražotāju skaits nozarē ir samazinājies līdz 1/5 no 1983./84. gada līmeņa. Tajā pašā laikā M. F. Bēla minēja vairākus signālus, kas liecina par ES un pasaules tirgus cenu atdzīvošanos, kā piemēru minot piena pulveri, kam Fonterra izsoles cena kāpusi par 25%, lai gan lauksaimnieku saņemtās vidējās cenas joprojām ir zemas. Kā pozitīvu signālu komisāre uzskata arī faktu, ka palielinās sviesta pārdošana intervencē. Vairāki Parlamenta locekļi akcentēja īstermiņa pasākumu nozīmīgumu situācijas uzlabošanā, bet Bēla vērsa uzmanību uz to, ka eksporta kompensācijām un uzglabāšanai šajā gadā jau iztērēti EUR 600 milj., tāpat atgādinot par EUR 4,2 mljrd. vērto paketi jauniem izaicinājumiem, pie kuriem pieskaitīta arī restrukturizācija piena sektorā. Avots: Agra Facts, Nr. 65-09, 02.09.2009. |