Citas ziņas sadaļā
Pakļausies milžu diktātam
Eiropas Komisija sāk sabiedrisko apspriešanu par kopējās lauksaimniecības politikas nākotni
Par jauno Eiropas Parlamenta prezidentu ievēl Antonio Tajāni
Precizēta ĀCM riska zonu teritorija Baltijā un Polijā
EK atbalsta Latvijas ierosinājumu par ĀCM riska zonu pārveidošanu
Tikšanās laikā Varšavā iezīmē turpmāko rīcību Āfrikas cūku mēra ierobežošanai
Latvijai izdodas būtiski uzlabot zvejas iespējas Baltijas jūrā, salīdzinot ar EK piedāvājumu
EP deputāti: Parīzes Klimata līguma Pusēm vēl vairāk jāsamazina izmeši
Materiāli saskarē ar pārtiku un to radītie riski veselībai: vajadzīgi stingrāki ES drošības noteikumus
EP deputāti dod "zaļo gaismu" Parīzes Klimata līgumam, lai tas varētu stāties spēkā
Briseles koridoros lemj par mumsZemkopības ministrs Briselē aicina efektīvāk īstenot īstermiņa atbalsta pasākumus piena nozareiDaiga Kļanska, Leta-Nozare
08.09.2009 "Ir nepieciešams efektīvāk īstenot jau pieejamos īstermiņa pasākumus, kuri nerada risku piena nozarei ilgtermiņā. Tādēļ aicinu Komisiju rast iespēju paaugstināt eksporta kompensāciju likmes sieriem vismaz līdz tādam līmenim, lai tās kompensētu 70% no Eiropas Savienības un pasaules tirgu cenu atšķirības." 7. septembrī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs Briselē piedalījās Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes (MP) sanāksmē, kurā diskutēja par piena produktu tirgus stāvokli 2009.gadā, kā arī apsprieda paveikto, izvērtējot konkurenci lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības nozarēs. M inistru diskusijā par piena tirgus stāvokli 2009. gadā Dūklavs norādīja, ka Komisijas ziņojumā ierosinātie atbalsta pasākumi ir nepietiekami un tie nenodrošinās tūlītēju risinājumu pašreiz grūtībās nonākušajiem piena ražotājiem. "Ir nepieciešams efektīvāk īstenot jau pieejamos īstermiņa pasākumus, kuri nerada risku piena nozarei ilgtermiņā. Tādēļ aicinu Komisiju rast iespēju paaugstināt eksporta kompensāciju likmes sieriem vismaz līdz tādam līmenim, lai tās kompensētu 70% no Eiropas Savienības un pasaules tirgu cenu atšķirības," savā uzrunā kolēģiem norādīja zemkopības ministrs. Dūklavs izteica atzinīgu vērtējumu iniciatīvai par atbalstu lauksaimniekiem 15 000 eiro (10 542 latu) apmērā, vienlaikus norādot, ka finansējums ir jāparedz nevis no valstu nacionālajiem budžetiem, bet gan no Kopienas budžeta, kā arī šāda atbalsta piešķiršanas termiņam ir jābūt vismaz līdz 2011. gada beigām. Apspriežot piena kvotu iesaldēšanu vai kvotu samazināšanu, zemkopības ministrs uzsvēra, ka šajā jautājumā būtu jāievēro piesardzība un būtu jāpaliek spēkā Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) "Veselības pārbaudē" panāktajam kompromisam par kvotu palielināšanu. Savukārt Komisijai pēc iespējas ātrāk ir jāsagatavo piena tirgus darbības stratēģija 2009.-2015. gadam, kurā tiktu izvērtēta arī kvotu sistēma. Latvija noteikti neatbalsta priekšlikumu, kas paredz noteikt kā obligātu prasību, ka kvotu pārsniegušajiem ražotājiem neatmaksā ieturētos maksājumus gadījumos, kad valsts kvota nav pārsniegta. Nav pieļaujams, ka ražotājiem tiktu vēl vairāk samazināti ienākumi. Tāpat savā uzrunā zemkopības ministrs vērsa uzmanību uz to, ka ir jādomā par ES mēroga pasākumiem tirgus situācijas stabilizēšanā. "Piemēram, attiecībā uz piena produktu patēriņa sekmēšanu "Skolas piena" programmā ir nepieciešama ES finansējuma daļas palielināšana," diskusijā norādīja Dūklavs, uzsverot, ka nākotnē ir nepieciešams ieviest jaunus un efektīvākus drošības tīkla pasākumus tirgus stabilizēšanai, kas ļautu operatīvi reaģēt uz straujām cenu svārstībām, ko radījušas pieprasījuma izmaiņas un klimatisko apstākļu negatīvās sekas. Diskusijas noslēgumā Dūklavs aicināja Komisiju izstrādāt konkrētus priekšlikumus ienākumu vienlīdzīgākas pārdales veicināšanā starp dažādiem piena pārstrādes ķēdes posmiem. Analizējot augsta līmeņa darba grupas paveikto lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības konkurences izvērtēšanā, Dūklavs norādīja, ka identificētās rekomendācijas kopumā ir atbalstāmas. "Tomēr aicinu un arīdzan sagaidu skaidras politikas iniciatīvas un drīzu problēmu risinājumu, ieviešot rekomendācijas praksē," diskusijā uzsvēra zemkopības ministrs. Īpaši tas jāievēro KLP attīstības jautājumos, pārtikas nozares mazo un vidējo uzņēmumu stiprināšanā caur dažādiem mehānismiem, eksporta tirgu iespēju paplašināšanā un pienācīgā pārtikas ķēdes darbības nodrošināšanā. "Priekšrocības no rekomendāciju īstenošanas ir jāgūst pēc iespējas plašam uzņēmumu lokam, neizslēdzot vidējos uzņēmumus, kuri pēc kāda rādītāja neatbilst pieņemtajai mazo un vidējo uzņēmumu definīcijai," norādīja zemkopības ministrs. |