Citas ziņas sadaļā
Pakļausies milžu diktātam
Eiropas Komisija sāk sabiedrisko apspriešanu par kopējās lauksaimniecības politikas nākotni
Par jauno Eiropas Parlamenta prezidentu ievēl Antonio Tajāni
Precizēta ĀCM riska zonu teritorija Baltijā un Polijā
EK atbalsta Latvijas ierosinājumu par ĀCM riska zonu pārveidošanu
Tikšanās laikā Varšavā iezīmē turpmāko rīcību Āfrikas cūku mēra ierobežošanai
Latvijai izdodas būtiski uzlabot zvejas iespējas Baltijas jūrā, salīdzinot ar EK piedāvājumu
EP deputāti: Parīzes Klimata līguma Pusēm vēl vairāk jāsamazina izmeši
Materiāli saskarē ar pārtiku un to radītie riski veselībai: vajadzīgi stingrāki ES drošības noteikumus
EP deputāti dod "zaļo gaismu" Parīzes Klimata līgumam, lai tas varētu stāties spēkā
Briseles koridoros lemj par mumsBriselē piena tirgus aizvien izraisa plašas diskusijasInese Galeja, AgroPols
09.09.2009 Nedēļas sākumā (7. septembrī) Briselē notika kārtējā Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes (MP) sanāksme. Šoreiz tikšanās laikā galvenās diskusijas risinājās par piena produktu tirgus situāciju šajā gadā. Starptautisko lietu un stratēģijas analīzes departaments direktors Aivars Lapiņš stāsta, ka pašlaik ir izveidojušās divas valstu grupas - viena no tām ir par kvotu atcelšanu (tostarp Latvija), bet otra pret kvotu atcelšanu. Pēdējie savu priekšlikumu argumentē tādējādi, ka šis atcelšanas process varētu būt par strauju, un zemniekiem vajadzīga drošības sajūta. Tiek spriests, ka kvotu sistēmu nepieciešams izvērtēt no jauna un, iespējams, tās pat iesaldēt. Mēs esam to valstu vidū, kuras uzskata: jāpaliek pie panāktās vienošanās Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) veselības pārbaudē, proti - kvotas ik gadu jāpalielina un 2015. gadā jāatceļ, uzsver Aivars Lapiņš. Savukārt Vācija, Francija, Ungārija, Slovēnija un Austrija izvirza priekšlikumu, ka kvotu palielinājumu vajadzētu iesaldēt, tātad apturēt virzību uz mīkstāku nosēšanos - kvotu atcelšanu 2015. gadā. Sanāksmē tika minēti arī citi piena tirgus stabilizēšanas pasākumi. Piemēram, Komisija tiek aicināta paaugstināt eksporta kompensāciju likmes sieriem - vismaz tik, lai tās kompensētu 70% no ES un pasaules tirgu cenu atšķirības. Iespējams, ka tas daudzkārt dzirdēts, tomēr mums ir ļoti svarīgi ne tik daudz lūkoties, kas notiek ES un pasaules tirgos, bet gan strādāt pašu mājās - jāveicina sadarbība, pārstrādes efektivitāte, jaunu produktu un tirgu meklējumi, tā A. Lapiņš. |