Citas ziņas sadaļā
Pakļausies milžu diktātam
Eiropas Komisija sāk sabiedrisko apspriešanu par kopējās lauksaimniecības politikas nākotni
Par jauno Eiropas Parlamenta prezidentu ievēl Antonio Tajāni
Precizēta ĀCM riska zonu teritorija Baltijā un Polijā
EK atbalsta Latvijas ierosinājumu par ĀCM riska zonu pārveidošanu
Tikšanās laikā Varšavā iezīmē turpmāko rīcību Āfrikas cūku mēra ierobežošanai
Latvijai izdodas būtiski uzlabot zvejas iespējas Baltijas jūrā, salīdzinot ar EK piedāvājumu
EP deputāti: Parīzes Klimata līguma Pusēm vēl vairāk jāsamazina izmeši
Materiāli saskarē ar pārtiku un to radītie riski veselībai: vajadzīgi stingrāki ES drošības noteikumus
EP deputāti dod "zaļo gaismu" Parīzes Klimata līgumam, lai tas varētu stāties spēkā
Briseles koridoros lemj par mumsLauksaimniecības ministru neformālajā padomē atkal skar piena problēmasAgnese Krieviņa, AgroPols
17.09.2009 Lai arī piena tirgus jautājums netika iekļauts neformālās Lauksaimniecības ministru padomes oficiālajā darba kārtībā, ministri kārtējo reizi izmantojuši iespēju, lai diskutētu par to. Pēc Komisāres M. Fišeres-Bēlas teiktā noprotams, ka no piedāvātajiem risinājumiem, kas atrodami 22. jūlijā publicētajā ziņojumā, dažus viņa plāno jau tuvākajā laikā ierosināt Eiropas Parlamentam. Viens no pasākumiem ļautu dalībvalstīm brīvprātīgi sodīt lauksaimniekus, ja tie pārsnieguši piešķirto piena kvotu, novirzot šo naudu speciālā fondā, ko izmantotu no sektora aizgājušo lauksaimnieku (līdzīgi kā priekšlaicīgā pensionēšanās) atbalstam. Fondā arī varētu tikt paredzēts papildu valsts finansējums. Tāpat paredzams, ka Parlamentam tiks ierisināts dubultot de minis valsts atbalsta lielumu (no EUR 7500 līdz EUR 15 000). Tiesa, Spānija paudusi lielu pretestību šim risinājumam, norādot uz tā iespējamo negatīvo ietekmi, ierobežojot konkurenci vienotajā tirgū. Tajā pašā laikā Vācijas pārstāvji minējuši iespēju ieviest speciālu shēmu, kas ļautu maksāt kompensācijas individuālajiem ražotājiem, ja tie neizpilda piešķirto kvotu.Francija gan apšaubījusi šādu iespēju, norādot uz šā pasākuma blakus efektiem. Dalībvalstis vēlreiz aicināja plašāk izmantot eksporta kompensācijas un nacionālo finansējumu produktu veicināšanas programmām, kā arī dot iespēju privāti uzglabāt noteikta veida sierus. Avots: Agra Facts,Nr. 71-09, 15.09.2009. |