Citas ziņas sadaļā
Pakļausies milžu diktātam
Eiropas Komisija sāk sabiedrisko apspriešanu par kopējās lauksaimniecības politikas nākotni
Par jauno Eiropas Parlamenta prezidentu ievēl Antonio Tajāni
Precizēta ĀCM riska zonu teritorija Baltijā un Polijā
EK atbalsta Latvijas ierosinājumu par ĀCM riska zonu pārveidošanu
Tikšanās laikā Varšavā iezīmē turpmāko rīcību Āfrikas cūku mēra ierobežošanai
Latvijai izdodas būtiski uzlabot zvejas iespējas Baltijas jūrā, salīdzinot ar EK piedāvājumu
EP deputāti: Parīzes Klimata līguma Pusēm vēl vairāk jāsamazina izmeši
Materiāli saskarē ar pārtiku un to radītie riski veselībai: vajadzīgi stingrāki ES drošības noteikumus
EP deputāti dod "zaļo gaismu" Parīzes Klimata līgumam, lai tas varētu stāties spēkā
Briseles koridoros lemj par mumsPar Lisabonas līguma spēkā stāšanosLatvijas Vēstnesis (LV)
02.12.2009 Eiropas Komisija:
efektīvāka Eiropas Savienība (ar efektīvākām un integrētākām iestādēm, kuras ātrāk pieņems konsekventākus lēmumus par tiesību aktiem un sabiedrisko kārtību, tādējādi nodrošinot ES lielākas iespējas apkarot noziedzību, terorismu un cilvēktirdzniecību); eiropiešiem vairāk tiesību (ES vērtības un mērķus noteiks daudz skaidrāk nekā iepriekš. Pamattiesību hartai būs tāds pats juridiskais statuss kā ES pamatlīgumiem); lielāka ietekme pasaulē (ir izveidotas jaunas amata vietas, lai panāktu lielāku saskaņu starp dažādajiem ārējās politikas aspektiem - diplomātiju, drošību, tirdzniecību un humāno palīdzību). Šie uzlabojumi dos Eiropas Savienībai spēju īstenot pārmaiņas, labāk gādāt par eiropiešu drošību un labklājību, radīt viņiem iespējas virzīt globalizāciju.
Labāka pilsoņu aizsardzība, ko nodrošinās Pamattiesību hartas jaunais statuss. Diplomātiskā un konsulārā aizsardzība visiem ES pilsoņiem, kuri ceļo un uzturas ārzemēs. Savstarpēja palīdzība cīņai pret dabas vai cilvēku izraisītām katastrofām, piemēram, plūdiem un mežu ugunsgrēkiem. Jaunas iespējas, lai kontrolētu enerģētikas politikas un civilās aizsardzības pārrobežu ietekmi un novērstu nopietnus pārrobežu draudus veselībai. Kopīga rīcība, lai cīnītos pret noziedzīgajiem grupējumiem, kas pāri robežām slepus pārvadā nelegālos imigrantus. Kopēji noteikumi, lai izvairītos no izdevīgāko patvēruma noteikumu meklēšanas - gadījumiem, kad vairāki pieteikumi par patvērumu tiek iesniegti dažādās dalībvalstīs. Terorisma apkarošana, iesaldējot aktīvus. Demokrātiskāka pieeja ES lēmumu pieņemšanā (Eiropas Parlamenta un valstu parlamentu pastiprināta loma). Spēja sniegt steidzamu finansiālu palīdzību trešām valstīm. Svarīgākie notikumi saistībā ar Lisabonas līgumu 2007. gada jūnijs - Eiropadomes pilnvarojums starpvaldību konferencei, lai grozītu spēkā esošos līgumus. 2007. gada jūlijs-oktobris - starpvaldību konference. 2007. gada 18. un 19. oktobris - līguma apstiprināšana Eiropadomes neformālajā sanāksmē. 2007. gada 12. decembris - Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas priekšsēdētāji izsludina Pamattiesību hartu. 2007. gada 13. decembris - tiek parakstīts jaunais Lisabonas līgums. 2007. gada decembris-2009. gada novembris - ratifikācijas procedūras visās 27 dalībvalstīs. 2009. gada 1. decembris - līguma spēkā stāšanās.
|