Citas ziņas sadaļā
Pakļausies milžu diktātam
Eiropas Komisija sāk sabiedrisko apspriešanu par kopējās lauksaimniecības politikas nākotni
Par jauno Eiropas Parlamenta prezidentu ievēl Antonio Tajāni
Precizēta ĀCM riska zonu teritorija Baltijā un Polijā
EK atbalsta Latvijas ierosinājumu par ĀCM riska zonu pārveidošanu
Tikšanās laikā Varšavā iezīmē turpmāko rīcību Āfrikas cūku mēra ierobežošanai
Latvijai izdodas būtiski uzlabot zvejas iespējas Baltijas jūrā, salīdzinot ar EK piedāvājumu
EP deputāti: Parīzes Klimata līguma Pusēm vēl vairāk jāsamazina izmeši
Materiāli saskarē ar pārtiku un to radītie riski veselībai: vajadzīgi stingrāki ES drošības noteikumus
EP deputāti dod "zaļo gaismu" Parīzes Klimata līgumam, lai tas varētu stāties spēkā
Briseles koridoros lemj par mumsSpānijas prezidentūras prioritātes lauksaimniecībāAgnese Krieviņa, AgroPols
11.12.2009 Spānija, kas būs nākamā ES prezidējošā valsts un pirmā prezidentūra Lisabonas līguma ietvaros, informējusi, ka februāra vidū notiekošajā ES Lauksaimniecības ministru padomē paredzēts apspriest jautājumus, kas saistīti ar KLP tirgus mehānismu nākotni. Tāpat arī maija beigās neoficiālās ES Lauksaimniecības ministru padomes laikā plānots apspriest tiešmaksājumus, kā arī lauku attīstības un tirgus pasākumus. Iezīmējot savas prezidentūras mērķus pirmajam pusgadam, Spānijas amatpersonas norādījušās, ka darba kārtībā joprojām būs pārtikas un lauksaimniecības sektora konkurētspēja, tajā skaitā atsevišķa diskusija par ES ražošanas modeli liberalizētāka tirgus apstākļos. Tāpat tiks turpināts KLP vienkāršošanas process, kā arī aplūkota sieviešu loma laukos. Kopumā nākamo 3 prezidentūru (Spānija, Beļģija un Ungārija) prioritāte būs vides aspektu labāka integrēšana citās politikas jomās, piemēram, transporta, enerģijas un lauksaimniecības politikās, sevišķu uzmanību veltot vienošanās panākšanai attiecībā uz ierosināto Augsnes direktīvu. Vienotajā nodomu dokumentā šīs valstis KLP jomā atzīmējušās KLP nākotni pēc 2013.gada un īpaši piena nozari, kam nepieciešams radīt piemērotus apstākļus pārejai uz pilnīgu kvotas atcelšanu. Citi jautājumi aptver kvalitātes politiku (nākamajā gadā tiks publicēti jauni priekšlikumi), lauksaimniecības un pārtikas sektora konkurētspēju, vienkāršošanu (sevišķu uzmanību veltot savstarpējai atbilstībai). Attiecībā uz lauku attīstības politiku, īpaši atzīmēti MLA maksājumu definējuma norobežošana (priekšlikumi paredzēti 2010.gada 2.pusē). ĢMO jomā plānots nākamā gada jūlijā publicēt ziņojumu par to sociāli ekonomisko nozīmi. Avots: Agra Facts Nr.99-09, 09.012.2009 |