Citas ziņas sadaļā
Pakļausies milžu diktātam
Eiropas Komisija sāk sabiedrisko apspriešanu par kopējās lauksaimniecības politikas nākotni
Par jauno Eiropas Parlamenta prezidentu ievēl Antonio Tajāni
Precizēta ĀCM riska zonu teritorija Baltijā un Polijā
EK atbalsta Latvijas ierosinājumu par ĀCM riska zonu pārveidošanu
Tikšanās laikā Varšavā iezīmē turpmāko rīcību Āfrikas cūku mēra ierobežošanai
Latvijai izdodas būtiski uzlabot zvejas iespējas Baltijas jūrā, salīdzinot ar EK piedāvājumu
EP deputāti: Parīzes Klimata līguma Pusēm vēl vairāk jāsamazina izmeši
Materiāli saskarē ar pārtiku un to radītie riski veselībai: vajadzīgi stingrāki ES drošības noteikumus
EP deputāti dod "zaļo gaismu" Parīzes Klimata līgumam, lai tas varētu stāties spēkā
Briseles koridoros lemj par mumsJauns darba cēliens arī Eiropas KomisijaiInese Galeja, AgroPols
20.01.2010 Tuvākajos sešos mēnešos Eiropas Komisijai (EK) ir jāsagatavo dokuments, kurā jāiezīmē jaunā - 2014.-2020. gada - budžeta aprises. Tāpat šā gada rudenī Spānijas prezidentūra nāks klajā ar jaunajām idejām par Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) pēc 2013. gada - galvenās ES aktualitātes akcentē Maikls Manns, EK preses pārstāvis lauksaimniecības un lauku attīstības jautājumos.
Gadā Kopējā lauksaimniecības politika izmaksā 50 miljardu eiro, lai gan lauksaimnieki ir tikai 5% no visiem Eiropas Savienības (ES) iedzīvotājiem. Tādēļ bieži vērojama neizpratne - kādēļ tik daudz tērējam nelielam cilvēku skaitam? Tomēr EK atgādina, ka ES tautsaimniecības apmērs ir 10 triljoni eiro gadā, tādējādi ES izlieto vien 0,5% no sava kopprodukta KLP mērķiem, pretī saņemot drošu pārtiku un lauku attīstību.
Tomēr ikdienā jūtam spēcīgu globalizācijas ietekmi, šķiet, ka ne tikai ASV un Ķīnas, bet tagad arī Indijas ekonomika attīstās straujāk. EK uzskata, ka Eiropai pietrūkst pārliecības par sevi. Neaizmirsīsim, ka ASV ir milzīgs budžeta deficīts (10-12% no IKP), kas valsts ekonomiku dara visai trauslu, atgādina EK. Tā arī uzsver, ka ES institūcijas drīkst tērēt tikai dalīvalstu piešķirtos līdzekļus, kas situāciju ES stabilizē. Runājot par Ķīnu, EK nešaubās, ka Ķīna saražo daudz un par zemām cenām, tomēr atgādina, ka ražošanas iekārtas nāk no Eiropas Savienības. Tāpat Ķīnā dzīvo 15% no visiem pasaules iedzīvotājiem, tomēr tur ir tikai 5% lauksaimniecībā izmantojamas teritorijas, tādējādi valsts nevar savus iedzīvotājus pilnībā nodrošināt ar pārtiku un tai jāpaļaujas uz pasaules tirgiem.
Valstis, saglabājot savu nacionālo indentitāti, dzīvo mierā, eiropieši neonogalina cits citu katrā paaudzē, galveno ieguvumu min EK. Tiesa, tagad cilvēkus nogalina ar citiem līdekļiem - narkotikām, aloholu, tomēr tā jau ir katras dalībvalsts atbildība. Tāpat katras dalībvalsts atbildība ir aplikt vai neaplikt ar ienākumu nodokli tiešos maksājumus, atgādina Manns. Viņš uzsver, ka vietējā nodokļu politika nav EK kompenence. Vairākumā ES dalībvalstu zemnieki deklarē savu ikgadējo ienākumu (arī subsīdijas) un maksā no tiem nodokļus. |