Citas ziņas sadaļā
Pakļausies milžu diktātam
Eiropas Komisija sāk sabiedrisko apspriešanu par kopējās lauksaimniecības politikas nākotni
Par jauno Eiropas Parlamenta prezidentu ievēl Antonio Tajāni
Precizēta ĀCM riska zonu teritorija Baltijā un Polijā
EK atbalsta Latvijas ierosinājumu par ĀCM riska zonu pārveidošanu
Tikšanās laikā Varšavā iezīmē turpmāko rīcību Āfrikas cūku mēra ierobežošanai
Latvijai izdodas būtiski uzlabot zvejas iespējas Baltijas jūrā, salīdzinot ar EK piedāvājumu
EP deputāti: Parīzes Klimata līguma Pusēm vēl vairāk jāsamazina izmeši
Materiāli saskarē ar pārtiku un to radītie riski veselībai: vajadzīgi stingrāki ES drošības noteikumus
EP deputāti dod "zaļo gaismu" Parīzes Klimata līgumam, lai tas varētu stāties spēkā
Briseles koridoros lemj par mumsES lauksaimniecības ministri par KLP tirgus vadīšanas instrumentiemAgnese Krieviņa, AgroPols
23.02.2010 Pirmajā ES Lauksaimniecības ministru padomē kopā ar jauno ES Lauksaimniecības un lauku attīstības komisāru Dačjanu Čološu (Dacian Cioloş) galvenais apspriežamais jautājums bija KLP tirgus vadīšanas instrumenti un to nākotne pēc 2013. gada. Kopumā ministri bija vienisprātis, ka nepieciešams lemt par jauniem instrumentiem, kas pēc 2013. gada palīdzētu risināt, piemēram, tādas problēmas kā cenu svārstīgums un nodrošinātu tirgus caurskatāmību. Taču tika arī secināts, ka atgriešanās pagātnē nebūtu pieļaujama, līdz ar to šiem jaunajiem intervences mehānismiem būtu jākalpo vienīgi kā drošības tīklam. Tajā pašā laikā dažas dalībvalstis (Dānija, Zviedrija un Lielbritānija) uzskata, ka jau pašreizējie instrumenti kalpo kā pietiekams drošības garants. Lai nodrošinātu ienākumu stabilitāti, pārējās valstis atzinušas dažādu pasākumu nepieciešamību ar atšķirīgiem iejaukšanās tirgū līmeņiem. Francijas viedoklis ir, ka Eiropas lauksaimniecībai vajadzīga spēcīga, taču tajā pašā laikā moderna tirgus vadīšana, kas likumdošanā ietvertu dažas atrunas attiecībā uz krīzes situācijām, tādējādi ļaujot panākt cenu uzlabošanos. Vairākas dalībvalstis arī domā, ka ir vērts apspriest finansiālo atbalsta instrumentu ieviešanu, piemēram, risku apdrošināšanu. Tāpat sanāksmes laikā tika pausti viedokļi, ka jāuzlabo cenu caurspīdīgums tirgū, tādējādi sekmējot vienlīdzīgāku pievienotās vērtības sadalīšanu piedāvājuma ķēdes dalībniekiem. Šajā sakarā kārtējo reizi tika atgādināts par papildu atbalstu ražotāju grupām, kā arī par iespējām veidot starpnozaru organizācijas, kas sekmētu ciešāku atsevišķu pārtikas ķēdes posmu dalībnieku sadarbību. Vairāki ministri (Ungārijas, Luksemburgas, Nīderlandes un Rumānijas) konceptuāli runājuši arī par stratēģisko krājumu veidošanas nepieciešamību. Diskusija par tirgus vadīšanas instrumentu nākotni balstījās uz Spānijas prezidentūras sagatavoto dokumentu, kas cita starpā runā arī par finanšu mehānismiem, spējīgiem palīdzēt smagu krīžu situācijās. Turklāt Spānijas lauksaimniecības ministre Elena Espinosa (Elena Espinosa) norādījusi, ka šo ideju varētu izmantot, lai risinātu lauksaimnieku likviditātes problēmas krīzes laikā, vai arī aizdevumu veidā ar atliktiem procentu maksājumiem atsevišķiem krīzes skartajiem sektoriem. Jaunais Lauksaimniecības komisārs arī uzvēris, ka atgriešanās pagātnē nav pieļaujama, tāpat viņš apšaubījis eksporta kompensāciju piemērotību nākotnes KLP. Viņš rosinājis stiprināt konkurētspēju, taču tajā pašā laikā neapdraudot lauksaimniecības nozīmīgo sociālo, ekonomisko un vides lomu. Paredzams, ka diskusija par šiem jautājumiem tiks turpināta ES Lauksaimniecības ministru neformālās tikšanās laikā maija beigās. Tāpat Spānijas prezidentūra iecerējusi konsultēties ar apdrošināšanas sabiedrībām par tehniskajiem jautājumiem risku apdrošināšanā. Avots: Agra Facts, Nr. 15-10, 22.02.201. |