Citas ziņas sadaļā
Pakļausies milžu diktātam
Eiropas Komisija sāk sabiedrisko apspriešanu par kopējās lauksaimniecības politikas nākotni
Par jauno Eiropas Parlamenta prezidentu ievēl Antonio Tajāni
Precizēta ĀCM riska zonu teritorija Baltijā un Polijā
EK atbalsta Latvijas ierosinājumu par ĀCM riska zonu pārveidošanu
Tikšanās laikā Varšavā iezīmē turpmāko rīcību Āfrikas cūku mēra ierobežošanai
Latvijai izdodas būtiski uzlabot zvejas iespējas Baltijas jūrā, salīdzinot ar EK piedāvājumu
EP deputāti: Parīzes Klimata līguma Pusēm vēl vairāk jāsamazina izmeši
Materiāli saskarē ar pārtiku un to radītie riski veselībai: vajadzīgi stingrāki ES drošības noteikumus
EP deputāti dod "zaļo gaismu" Parīzes Klimata līgumam, lai tas varētu stāties spēkā
Briseles koridoros lemj par mumsKLP izmaiņu gads ESMārīte Gailīte, AgroPols
09.03.2010 Nereti tiek pausts viedoklis, ka Kopējā lauksaimniecības politika (KLP) esot melnais caurums Kopienas finansēs, kas iesūc nodokļu maksātāju naudu. KLP iespējamās reformas jau apspriestas un to apspriešana turpināsies arī šogad, bet vairāki novērotāji prognozē, ka to gaita būs lēna. Aizvadītajā gadā kopējā lauksaimniecībai izmaksāto subsīdiju summa ES sasniedza 71 mljrd. eiro, bet liela daļa šo līdzekļu nonāca tādu kompāniju rokās, kurām nav nekāda sakara ar lauksaimniecību. Tiek gaidīts, ka 2010. gadā viss būs citādi, un visas nepareizi izmaksātās subsīdijas būs jāatmaksā. Tādējādi var cerēt, ka 18 dalībvalstis Kopienas budžetā atmaksās 214,6 milj. eiro. Visvairāk pret sliktu lauksaimniecības subsīdiju līdzekļu pārvaldīšanu protestē Francijas zemnieki, lai gan tieši Francija ik gadu saņem 10 mljrd. eiro - vairāk nekā jebkura cita dalībvalsts. Šogad Francijai Kopienas budžetā jāatmaksā 70 milj. eiro nepamatoti izmaksāto subsīdiju, bet Spānijas parāds ir 31,7 milj. eiro. Lielbritānijai, Grieķijai, Ungārijai, Polijai un Portugālei atmaksājamās summas svārstās no 10 līdz 28 milj. eiro. Avots: www.freshplaza.com |