Citas ziņas sadaļā
Pakļausies milžu diktātam
Eiropas Komisija sāk sabiedrisko apspriešanu par kopējās lauksaimniecības politikas nākotni
Par jauno Eiropas Parlamenta prezidentu ievēl Antonio Tajāni
Precizēta ĀCM riska zonu teritorija Baltijā un Polijā
EK atbalsta Latvijas ierosinājumu par ĀCM riska zonu pārveidošanu
Tikšanās laikā Varšavā iezīmē turpmāko rīcību Āfrikas cūku mēra ierobežošanai
Latvijai izdodas būtiski uzlabot zvejas iespējas Baltijas jūrā, salīdzinot ar EK piedāvājumu
EP deputāti: Parīzes Klimata līguma Pusēm vēl vairāk jāsamazina izmeši
Materiāli saskarē ar pārtiku un to radītie riski veselībai: vajadzīgi stingrāki ES drošības noteikumus
EP deputāti dod "zaļo gaismu" Parīzes Klimata līgumam, lai tas varētu stāties spēkā
Briseles koridoros lemj par mumsJ. Dūklavs Briselē akcentēs tiešmaksājumu sadales kritēriju pārskatīšanas nepieciešamībuAija Zariņa, AgroPols
29.03.2010 J.Dūklavs ar D.Čološu apspriedīs ES Kopējās lauksaimniecības politiku pēc 2013. gada, īpaši akcentējot tiešmaksājumu sadales kritēriju pārskatīšanas nepieciešamību. Zemkopības ministrs jaunajam ES Lauksaimniecības un lauku attīstības komisāram uzsvērs, ka ES līmenī jānosaka jauni, objektīvi un reālo situāciju raksturojoši rādītāji un kritēriji tiešo maksājumu aprēķināšanai un finanšu aplokšņu vienlīdzīgai noteikšanai dalībvalstīm. Šā gada 29. un 30. martā zemkopības ministrs Jānis Dūklavs Briselē tiksies ar Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un lauku attīstības komisāru Dačjanu Čološu, kā arī ES Veselības un patērētāju aizsardzības komisāru Džonu Dalli, lai pārrunātu Latvijai būtiskas tēmas lauksaimniecībā un pārtikas drošībā. 29. martā notiks Dūklava un Čološa tikšanās. J.Dūklavs ar D.Čološu apspriedīs ES Kopējās lauksaimniecības politiku pēc 2013. gada, īpaši akcentējot tiešmaksājumu sadales kritēriju pārskatīšanas nepieciešamību. Zemkopības ministrs jaunajam ES Lauksaimniecības un lauku attīstības komisāram uzsvērs, ka ES līmenī jānosaka jauni, objektīvi un reālo situāciju raksturojoši rādītāji un kritēriji tiešo maksājumu aprēķināšanai un finanšu aplokšņu vienlīdzīgai noteikšanai dalībvalstīm. Diskusijā par tirgus kopējo organizāciju zemkopības ministrs norādīs, ka lai palielinātu ES lauksaimniecības sektora konkurētspēju un piekļuvi globālajiem tirgiem, ir nepieciešams pārskatīt risku pārvaldības jeb drošības tīkla instrumentus, kā arī jāsekmē lauksaimniecības produkcijas noiets ES iekšējā un ārējā tirgū. Savukārt, lai nodrošinātu ES Lauku attīstības politikas ilgtspējību, ir jānodrošina līdzvērtīgi darbības nosacījumi visiem ES lauksaimniekiem, jāsekmē veselīga konkurētspēja, kā arī jānodrošina kvalitatīva dzīves un darba telpa laukos. Bez tam lielāks ES finansējums Lauku attīstības politikas ietvaros jāparedz ES ekonomiski vismazāk attīstītajiem reģioniem. 30. martā J.Dūlavs tiksies ar ES Veselības un patērētāju aizsardzības komisāru Džonu Dalli, lai apspriestu vairākus Latvijai nozīmīgus pārtikas drošības un dzīvnieku veselības jautājumus, tostarp, benzo(a)pirēna pieļaujamo normu kūpinātās šprotēs, pieļaujamo dioksīna daudzumu zivīs, govju sūkļveida encefalopātijas (GSE) izmeklējumu uzraudzību, kautuvju laboratoriju akreditāciju trihinellas izmeklēšanai, ģenētiski modificētu (GM) kultūraugu audzēšanas aspektus un vairākas citas tēmas. Zemkopības ministrs ES Veselības un patērētāju aizsardzības komisāru aicinās, lai Komisija noteiktu atsevišķu benzo(a)pirēna normu kūpināto šprotu kategorijā, kas būtu 8,0 mikrogrami uz kilogramu. Šāda norma nav pretrunā ar pārtikas nekaitīguma likumdošanas principiem nosakot piesārņojuma līmeņus, kā arī ir svarīga nozares tālākā darbībā. Jautājumā par dioksīnu, ministrs aicinās pievērst lielāku uzmanību rūpnieciskā piesārņojuma samazināšanas pasākumiem Baltijas jūrā. Tāpat Latvija lūgs Komisiju pēc iespējas ātrāk dot iespēju Latvijai pārskatīt GSE ikgadējo uzraudzības programmu, lai rastu iespēju atvieglot uzņēmējiem finansiālo slogu. Latvija vēlas pārskatīt arī laboratoriju akreditācijas prasības, tās atvieglojot vai arī nepiemērojot tās noteiktiem kritērijiem atbilstošām kautuvju laboratorijām. Arī tas mazinātu administratīvo un finansiālo slogu uzņēmējiem. J.Dūklavs sarunā ar Dž.Dalli norādīs arī, ka Latvijai svarīga ir pēc iespējas ātrāka buferzonu izveidošana gar Krievijas un Baltkrievijas robežu, lai ierobežotu trakumsērgas iespējamo invāziju. Tāpat arī Komisijai būtu jāpārskata esošais ĢMO regulējuma ietvars, īpaši ņemot vērā vides, sociālos un ekonomiskos aspektus lēmuma pieņemšanas procesā. |