Citas ziņas sadaļā
Pakļausies milžu diktātam
Eiropas Komisija sāk sabiedrisko apspriešanu par kopējās lauksaimniecības politikas nākotni
Par jauno Eiropas Parlamenta prezidentu ievēl Antonio Tajāni
Precizēta ĀCM riska zonu teritorija Baltijā un Polijā
EK atbalsta Latvijas ierosinājumu par ĀCM riska zonu pārveidošanu
Tikšanās laikā Varšavā iezīmē turpmāko rīcību Āfrikas cūku mēra ierobežošanai
Latvijai izdodas būtiski uzlabot zvejas iespējas Baltijas jūrā, salīdzinot ar EK piedāvājumu
EP deputāti: Parīzes Klimata līguma Pusēm vēl vairāk jāsamazina izmeši
Materiāli saskarē ar pārtiku un to radītie riski veselībai: vajadzīgi stingrāki ES drošības noteikumus
EP deputāti dod "zaļo gaismu" Parīzes Klimata līgumam, lai tas varētu stāties spēkā
Briseles koridoros lemj par mumsČološs Dūklavam vēstījis, ka KLP pēc 2013. gada noteikti tiks pārskatītaAija Zariņa, AgroPols
29.03.2010 Zemkopības ministrs J. Dūklavs jaunajam ES Lauksaimniecības un lauku attīstības komisāram D. Čološam uzsvēra, ka ES līmenī jānosaka jauni, objektīvi un reālo situāciju raksturojoši rādītāji un kritēriji tiešo maksājumu aprēķināšanai un finanšu aplokšņu vienlīdzīgai noteikšanai dalībvalstīm. Latvija arī uzskata, ka pašreizējais modulācijas princips jeb tiešo maksājumu finanšu pārdale uz lauku attīstības pasākumiem vienas dalībvalsts ietvaros pēc 2013. gada būtu likvidējams, jo tas vēl vairāk palielina pastāvošo nevienlīdzīgo saņemamā ES atbalsta apjomu uz 1 hektāru starp dalībvalstīm. 29. martā Latvijas zemkopības ministrs Jānis Dūklavs Briselē tikās arEiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un lauku attīstības komisāru Dačjanu Čološu, lai pārrunātu ES Kopējās lauksaimniecības politiku (KLP) pēc 2013. gada, īpaši akcentējot tiešmaksājumu sadales kritēriju pārskatīšanas nepieciešamību. Kā informē Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Solveiga Lazovska, zemkopības ministrs jaunajam ES Lauksaimniecības un lauku attīstības komisāram uzsvēris, ka ES līmenī jānosaka jauni, objektīvi un reālo situāciju raksturojoši rādītāji un kritēriji tiešo maksājumu aprēķināšanai un finanšu aplokšņu vienlīdzīgai noteikšanai dalībvalstīm. Latvija arī uzskata, ka pašreizējais modulācijas princips jeb tiešo maksājumu finanšu pārdale uz lauku attīstības pasākumiem vienas dalībvalsts ietvaros pēc 2013. gada būtu likvidējams, jo tas vēl vairāk palielina pastāvošo nevienlīdzīgo saņemamā ES atbalsta apjomu uz 1 hektāru starp dalībvalstīm. ES Lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs sarunā pauda izpratni par situāciju Latvijā, un norādīja, ka esošais tiešmaksājumu sadalījuma princips kropļo konkurenci starp ES dalībvalstīm, īpaši diskriminējot jaunās dalībvalstis. D.Čološs pavēstīja, ka KLP pēc 2013. gada noteikti tiks pārskatīta, kā to vairākkārtīgi savās pozīcijās lūgusi Latvija. Tāpat arī modulācijas princips pēc 2013. gada tiks likvidēts, tādējādi līdzsvarojot finansējuma sadales principus starp vecajām un jaunajām ES dalībvalstīm. Tāpat J.Dūklavs norādīja, ka KLP pēc 2013. gada jānodrošina lauksaimniekiem papildus izdevumu kompensēšanu, kas saistīti ar ES noteikto obligāto standartu izpildi, kā arī augstāku standartu ievērošanu. Svarīgi ir arī kompensēt izdevumus lauksaimniekiem, kas tiek ieguldīti sabiedriskā labuma nodrošināšanai, piemēram, bioloģiskās daudzveidības, vides un ūdens kvalitātes, ainavas saglabāšanai. ES Lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs atbalstīja šo Latvijas nostāju, uzsvērdams, ka KLP ir jādod ieguldījums arī sabiedriskā labuma nodrošināšanā ES. Noslēdzot sarunu, J.Dūklavs un D.Čološs vienojās diskusiju par šiem tematiem turpināt aprīļa beigās, tiekoties Latvijā, kad plānota ES Lauksaimniecības un lauku attīstības komisāra vizīte mūsu valstī. |