Citas ziņas sadaļā
Pakļausies milžu diktātam
Eiropas Komisija sāk sabiedrisko apspriešanu par kopējās lauksaimniecības politikas nākotni
Par jauno Eiropas Parlamenta prezidentu ievēl Antonio Tajāni
Precizēta ĀCM riska zonu teritorija Baltijā un Polijā
EK atbalsta Latvijas ierosinājumu par ĀCM riska zonu pārveidošanu
Tikšanās laikā Varšavā iezīmē turpmāko rīcību Āfrikas cūku mēra ierobežošanai
Latvijai izdodas būtiski uzlabot zvejas iespējas Baltijas jūrā, salīdzinot ar EK piedāvājumu
EP deputāti: Parīzes Klimata līguma Pusēm vēl vairāk jāsamazina izmeši
Materiāli saskarē ar pārtiku un to radītie riski veselībai: vajadzīgi stingrāki ES drošības noteikumus
EP deputāti dod "zaļo gaismu" Parīzes Klimata līgumam, lai tas varētu stāties spēkā
Briseles koridoros lemj par mumsEiropas Savienībā sāk diskusiju par liellopu elektroniskās identifikācijas sistēmas ieviešanuIlze Vabole, AgroPols
10.09.2010 Starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm uzsākta diskusija par liellopu elektroniskās identifikācijas sistēmas ieviešanas nepieciešamību, informēja ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece <?xml:namespace prefix = st1 ns = "urn:schemas-microsoft-com:office:smarttags" /><st1:PersonName w:st="on">Solveiga Lazovska</st1:PersonName>. Diskusiju ierosinājusi Eiropas Komisija (EK), pamatojoties uz EK Regulu par liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un liellopu gaļas un liellopu gaļas produktu marķēšanu. S. Lazovska stāsta, ka Latvija ir iesaistījusies šajās diskusijās un norādījusi, ka kopumā atbalsta šo EK priekšlikumu, kā arī piekrīt viedoklim, ka sistēmai jābūt brīvprātīgai un jāparedz garāks pārejas periods tās ieviešanai. Tomēr Latvija uzskata, ka ir nepieciešams papildus sīkāk izanalizēt ar šīs sistēmas ieviešanu saistītās izmaksas, kas galvenokārt skars lauksaimniekus. Eiropas Komisija jau veikusi pētījumu, ar ko iepazīstinātas dalībvalstis, un jau šā gada nogalē ir gaidāms konkrēts priekšlikums par grozījumiem attiecīgajā regulā. Pētījumā mēģināts noskaidrot, cik ekonomiski izdevīga būtu šīs sistēmas ieviešana dažāda lieluma saimniecībās, cik izdevīga būtu šīs sistēmas uzturēšana, kādas priekšrocības, salīdzinot ar jau pastāvošo dzīvnieku apzīmēšanas sistēmu, kā arī vai tā spētu samazināt administratīvo slogu. Tāpat meklētas atbildes uz jautājumu kādā veidā šī sistēma būtu ieviešama katrā dalībvalstī obligāti vai brīvprātīgi. Pētījumā arī salīdzināti dažādi elektronisko krotāliju veidi (elektroniskā auss krotālija, bouls vai elektroniskais transporders) raugoties gan no ekonomiskā viedokļa, gan no dzīvnieku veselības un labturības viedokļa. Lai nolasītu šos elektroniskos datus, būs nepieciešams arī elektroniskās informācijas nolasītājs jeb identifikators. Šāda operatīva datu identificēšana atvieglotu veterinārārstu, pārraugu, ganāmpulku īpašnieku, kautuvju un citu ieinteresētu personu darbu. Dažas valstis jau ir izmēģinājušas liellopu elektronisko identifikāciju un tām radies zināms priekšstats un priekšlikumi. Piemēram, Francija jau šoruden plāno valstī ieviest brīvprātīgu liellopu elektronisko identifikāciju, bet Itālija vēlas, lai EK nosaka šo sistēmu kā obligātu. Savukārt, Dānija elektroniskās krotālijas liellopu identificēšanai izmanto jau kopš šā gada 1. marta un uzsver, ka būtu nepieciešams harmonizēt prasības liellopu elektroniskai identifikācijai, lai dalībvalstis var savietot datus un nolasīt citu dalībvalstu elektroniski identificētos dzīvniekus. Pēc Dānijā veiktajiem aprēķiniem ir secināts, ka šādā veidā gadā varēs ietaupīt vairākus miljonus eiro. Tuvāk iepazīties ar veikto pētījumu jūs varat pēc adreses http://ec.europa.eu/food/animal/identification/bovine/docs/EID_Bovine_Final_Report_en.pdf |