Citas ziņas sadaļā
Pakļausies milžu diktātam
Eiropas Komisija sāk sabiedrisko apspriešanu par kopējās lauksaimniecības politikas nākotni
Par jauno Eiropas Parlamenta prezidentu ievēl Antonio Tajāni
Precizēta ĀCM riska zonu teritorija Baltijā un Polijā
EK atbalsta Latvijas ierosinājumu par ĀCM riska zonu pārveidošanu
Tikšanās laikā Varšavā iezīmē turpmāko rīcību Āfrikas cūku mēra ierobežošanai
Latvijai izdodas būtiski uzlabot zvejas iespējas Baltijas jūrā, salīdzinot ar EK piedāvājumu
EP deputāti: Parīzes Klimata līguma Pusēm vēl vairāk jāsamazina izmeši
Materiāli saskarē ar pārtiku un to radītie riski veselībai: vajadzīgi stingrāki ES drošības noteikumus
EP deputāti dod "zaļo gaismu" Parīzes Klimata līgumam, lai tas varētu stāties spēkā
Briseles koridoros lemj par mumsLai panāktu taisnīgāku KLP reformu, jauno dalībvalstu deputāti sadarbojasIlze Vabole, AgroPols
24.03.2011 Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejā ir noslēgusies priekšlikumu iesniegšana ziņojumam Kopējās lauksaimniecības politika (KLP) 2020. gada perspektīvā, kas formulē Parlamenta viedokli par KLP reformu, vēsta informācija Sandras Kalnietes kontā Tviterī. Pēc Latvijas deputātes Sandras Kalnietes (Vienotība, ETP grupa) iniciatīvas vairāki jauno dalībvalstu deputāti ir iesnieguši ziņojumam kopējus priekšlikumus, lai panāktu taisnīgāku KLP reformu. Esmu gandarīta, ka arvien vairāk jauno dalībvalstu deputātu saprot, ka tikai strādājot kopā mēs varēsim panākt KLP reformu, kura būtu ņemtas vērā mūsu valstu lauksaimnieku interesēs. Mums ir jāpārliecina vecās dalībvalstis, ka jānotiek finansējuma pārdalei, lai KLP atbalsta maksājumi būtu vienlīdzīgāki un taisnīgāki. Tas nebūs viegli, jo EP apmēram divas trešdaļas deputātu pārstāv vecās dalībvalstis, uzskata S. Kalniete. Iesniegtajos priekšlikumos S. Kalniete aicina noteikt, ka nevienas dalībvalsts zemnieki nesaņem mazāk kā 80% un vairāk nekā 120% no Eiropas vidējā maksājuma par vienu hektāru. Tāpat deputāte arī ierosina noteikt pēc iespējas īsāku pārejas periodu, kas nebūtu ilgāks par 2015. gadu un piedāvā objektīvos kritērijus pēc kuriem aprēķināt atbalsta lielumu katrai dalībvalstij. |