Citas ziņas sadaļā
Pakļausies milžu diktātam
Eiropas Komisija sāk sabiedrisko apspriešanu par kopējās lauksaimniecības politikas nākotni
Par jauno Eiropas Parlamenta prezidentu ievēl Antonio Tajāni
Precizēta ĀCM riska zonu teritorija Baltijā un Polijā
EK atbalsta Latvijas ierosinājumu par ĀCM riska zonu pārveidošanu
Tikšanās laikā Varšavā iezīmē turpmāko rīcību Āfrikas cūku mēra ierobežošanai
Latvijai izdodas būtiski uzlabot zvejas iespējas Baltijas jūrā, salīdzinot ar EK piedāvājumu
EP deputāti: Parīzes Klimata līguma Pusēm vēl vairāk jāsamazina izmeši
Materiāli saskarē ar pārtiku un to radītie riski veselībai: vajadzīgi stingrāki ES drošības noteikumus
EP deputāti dod "zaļo gaismu" Parīzes Klimata līgumam, lai tas varētu stāties spēkā
Briseles koridoros lemj par mumsZM: lauksaimnieku iesaistīšanai klimata pārmaiņu pasākumos nepieciešams Eiropas Savienības finansējumsIlze Vabole, AgroPols
20.07.2011 19. jūlijā, Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Armands Krauze Briselē piedalījās Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē, kurā Eiropas Komisija (EK) prezentēja šā gada 13. jūlijā publicētos likumdošanas priekšlikumus par Kopējo zivsaimniecības politikas (KZP) reformu, informēja sabiedrisko attiecību speciāliste Solveiga Lazovska. Armands Krauze, piedaloties Polijas lauksaimniecības ministra Mareka Savicka organizētā apspriedē par klimata pārmaiņām un enerģijas ražošanu no biomasas, uzsvēra, ka Latvijas lauksaimnieki ir gatavi iesaistīties siltumnīcu gāzu emisijas samazināšanas pasākumos, ja šim nolūkam tiks paredzēts Eiropas Savienības (ES) atbalsts. ZM parlamentārais sekretārs Armands Krauze diskusijā norādīja: Latvijas lauksaimnieki saprot, ka ir jāpalīdz novērst klimata izmaiņas, samazinot siltumnīcu gāzu emisijas, un ir gatavi iesaistīties šajos pasākumos. Taču tas nevar notikt bez Eiropas Savienības atbalsta, jo daudzu pasākumu ieviešana ir dārga un samazina lauksaimnieku konkurētspēju. Tāpat A. Krauze, skaidrojot Latvijas pieeju, teica: Eiropas Savienības līmenī skaidri jānosaka kritēriji, lai atbalstītu ražojos lauksaimniekus, nevis lielas, ar lauksaimniecību nesaistītas firmas, kurām nav kūtsmēslu un līdz ar to arī pašu ražotas biomasas, kas nepieciešama bioenerģijas ražošanai. Novirzot atbalstu bioenerģijas ražošanai, mēs jau konkrēti risināsim vides problēmas, dodot reālu ieguldījumu klimata pārmaiņu novēršanā. A.Krauze diskusijā norādīja, ka lielās enerģijas ražotājfirmas nereti plāno pārvadāt biomasu lielos attālumos ne tikai starp ES dalībvalstīm, bet arī ārpus ES robežām. Tas padara Eiropas Savienības dalībvalstis energoatkarīgas arī zaļās enerģijas jomā. Biomasas pārvadāšanā visbiežāk tiek izmantota fosilā degviela, tāpēc šādi saražotā enerģija beigās nemaz nav tik zaļa, diskusijā teica ZM parlamentārais sekretārs. Polijas prezidentūra mežsaimniecības jautājumu jomā plānojusi strādāt stabilas un ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas virzienā, lai dotu nozīmīgu ieguldījumu zaļā ekonomikā un cīņā ar klimata pārmaiņām. Tāpat Prezidentūra īpašu uzmanību veltīs juridiski saistoša instrumenta izveidošanai par Eiropas Mežiem procesa FOREST EUROPE (Eiropas Mežs) īstenošanā. |