Citas ziņas sadaļā
Pakļausies milžu diktātam
Eiropas Komisija sāk sabiedrisko apspriešanu par kopējās lauksaimniecības politikas nākotni
Par jauno Eiropas Parlamenta prezidentu ievēl Antonio Tajāni
Precizēta ĀCM riska zonu teritorija Baltijā un Polijā
EK atbalsta Latvijas ierosinājumu par ĀCM riska zonu pārveidošanu
Tikšanās laikā Varšavā iezīmē turpmāko rīcību Āfrikas cūku mēra ierobežošanai
Latvijai izdodas būtiski uzlabot zvejas iespējas Baltijas jūrā, salīdzinot ar EK piedāvājumu
EP deputāti: Parīzes Klimata līguma Pusēm vēl vairāk jāsamazina izmeši
Materiāli saskarē ar pārtiku un to radītie riski veselībai: vajadzīgi stingrāki ES drošības noteikumus
EP deputāti dod "zaļo gaismu" Parīzes Klimata līgumam, lai tas varētu stāties spēkā
Briseles koridoros lemj par mumsLatvijas viedoklis: Pārtikas izdalīšanas programma vistrūcīgākajām personām arī turpmāk jāfinansē no ES budžetaIlze Vabole, AgroPols
21.09.2011 Otrdien, 20. septembrī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē Briselē pauda Latvijas viedokli, ka arī turpmāk pārtikas izdalīšanas kārtības vistrūcīgākajām personām programma ir jāfinansē no ES budžeta, informēja ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece. Latvija iebilst pret vairāku ES dalībvalstu priekšlikumu, ka šo sociāli atbildīgo programmu būtu jāfinansē tikai no dalībvalsts budžeta.<?xml:namespace prefix = o ns = "urn:schemas-microsoft-com:office:office" /><o:p></o:p> <o:p> </o:p> Jau ziņots, ka Eiropas Komisija iecerējusi grozīt regulu par pārtikas izdalīšanu vistrūcīgākajām personām ES dalībvalstīs. Saskaņā ar priekšlikumu tiks noteikti divi produktu piegādes avoti intervences uzkrājumi vai, ja pārtikas izplatīšanai piemērotu intervences krājumu nav, produkti jāiepērk tirgū. Paredzēts arī noteikt, ka šīs programmas darbības periods būs 3 gadi. Priekšlikums arī paredz valsts līdzfinansējumu, 2012. un 2013. gadā programmu finansējot 75 procentu apmērā vai 90 procentu apmērā tām dalībvalstīm, kuras tiek finansētas no Kohēzijas fonda, tajā skaitā arī Latvijai. Izmaiņas arī paredz, ka turpmāk netiks segtas tās organizāciju (piemēram, labdarības organizāciju) administratīvās izmaksas no ES līdzekļiem, kuras līdz šim nepārsniedza 1 procentu no katras dalībvalsts kompetentajai iestādei nodotās produktu vērtības. Tāpat arī iecerēta pastiprināta pieteikšanās kārtība, uzraudzība un atskaites.<o:p></o:p> <o:p> </o:p> Latvijas puse nav apmierināta, ka pašreizējais regulas priekšlikums nosaka obligātu līdzfinansējumu no dalībvalsts budžeta. Latvija arī izsaka šaubas par 3 gadu programmas elastību, jo programmas kritēriji trūcīgo personu skaits dalībvalstī, intervencē esošie pārtikas produkti un pieejamie finanšu līdzekļi ir relatīvi mainīgs lielums. Tāpat Latvija neatbalsta jaunu administratīvo šķēršļu ieviešanu šajā programmā un aicinās saglabāt administratīvo izmaksu atlīdzināšanu labdarības organizācijām (1 procentu no tām izdalei vistrūcīgākajām personām nodoto produktu vērtības) no ES līdzekļiem. |