Citas ziņas sadaļā
Pakļausies milžu diktātam
Eiropas Komisija sāk sabiedrisko apspriešanu par kopējās lauksaimniecības politikas nākotni
Par jauno Eiropas Parlamenta prezidentu ievēl Antonio Tajāni
Precizēta ĀCM riska zonu teritorija Baltijā un Polijā
EK atbalsta Latvijas ierosinājumu par ĀCM riska zonu pārveidošanu
Tikšanās laikā Varšavā iezīmē turpmāko rīcību Āfrikas cūku mēra ierobežošanai
Latvijai izdodas būtiski uzlabot zvejas iespējas Baltijas jūrā, salīdzinot ar EK piedāvājumu
EP deputāti: Parīzes Klimata līguma Pusēm vēl vairāk jāsamazina izmeši
Materiāli saskarē ar pārtiku un to radītie riski veselībai: vajadzīgi stingrāki ES drošības noteikumus
EP deputāti dod "zaļo gaismu" Parīzes Klimata līgumam, lai tas varētu stāties spēkā
Briseles koridoros lemj par mumsEP daudzsološais priekšlikums par atbalsta palielinājumu lauksaimniecībai līdz 95% uz Latviju nemaz neattieksiesAija Zariņa, AgroPols
14.12.2011 Eiropas Parlamenta (EP) deputāti 13. decembrī Briselē apstiprināja priekšlikumu atbalstīt ES finansējuma likmes palielināšanu lauku attīstības programmai Latvijā, nosakot par pienākumu ES segt līdz 95% no lauku attīstības projektu publiskā finansējuma Latvijā, Grieķijā, Īrijā, Portugālē un Rumānijā, tādējādi veicinot ekonomikas atgūšanos no krīzes. Sagaidāms, ka Padome tuvākajā laikā varētu oficiāli piekrist lēmumam, un līdz ar to regulu varētu parakstīt līdz pašreizējās plenārsesijas beigām Strasbūrā (līdz 16. decembrim). Jaunie noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas ES Oficiālajā vēstnesī. "Tiklīdz būsim "ārā" no maksājumu bilances mehānisma, mums šis atbalsts vienkārši vairs nav pieejams. EP to ļoti labi zina, un esam arī lūguši, lai Latviju "ņem ārā" no šī priekšlikuma, tomēr tas diemžēl nav izdarīts," sacīja Pastare. Turklāt priekšlikumā ir paslēpti arī "zemūdens akmeņi", kas būtībā nozīmē kopējā projektu īstenošanai pieejamā publiskā finansējuma samazināšanos, nevis pieaugumu. "Pieņemot EK priekšlikumu, varētu izveidoties situācija, kas apdraudētu iespēju finansēt programmēšanas perioda laikā uzņemtās saistības arī atbalsta pasākumos, kuru ietvaros uzņemto saistību apjoms tuvojas 100%. Šāda situācija varētu rasties tādēļ, ka, palielinoties ES finansējuma likmei no pašreizējā apmēra 75% līdz 95%, valstij būtu jānodrošina mazāks līdzfinansējums. Rezultātā samazinātos arī kopējais projektu īstenošanai pieejamais publiskais finansējums," sacīja Pastare. Patlaban Lauku attīstības programmā pieejamais publiskais finansējums 2007.-2013. gadam ir 970 501 401 lats, un no tiem dažādu projektu īstenošanai rezervēti aptuveni 93%. |