Citas ziņas sadaļā
Pakļausies milžu diktātam
Eiropas Komisija sāk sabiedrisko apspriešanu par kopējās lauksaimniecības politikas nākotni
Par jauno Eiropas Parlamenta prezidentu ievēl Antonio Tajāni
Precizēta ĀCM riska zonu teritorija Baltijā un Polijā
EK atbalsta Latvijas ierosinājumu par ĀCM riska zonu pārveidošanu
Tikšanās laikā Varšavā iezīmē turpmāko rīcību Āfrikas cūku mēra ierobežošanai
Latvijai izdodas būtiski uzlabot zvejas iespējas Baltijas jūrā, salīdzinot ar EK piedāvājumu
EP deputāti: Parīzes Klimata līguma Pusēm vēl vairāk jāsamazina izmeši
Materiāli saskarē ar pārtiku un to radītie riski veselībai: vajadzīgi stingrāki ES drošības noteikumus
EP deputāti dod "zaļo gaismu" Parīzes Klimata līgumam, lai tas varētu stāties spēkā
Briseles koridoros lemj par mumsStraujuma ES komisārei akcentē Latvijas zivsaimniecības nozares interesesIlze Vabole, AgroPols
15.12.2011 14. decembrī Briselē zemkopības ministre Laimdota Straujuma tikās ar Eiropas Savienības (ES) jūrlietu un zivsaimniecības komisāri Mariju Damanaki, lai runātu par Latvijas zivsaimnieku interešu ievērošanu nākamajā ES plānošanas periodā no 2014. līdz 2020. gadam un būtiskākajiem jautājumiem par Kopējās zivsaimniecības politikas reformu, informēja ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece. Laimdota Straujuma komisārei uzsvēra, ka lielajiem zvejas un akvakultūras produktu apstrādes uzņēmumiem, kas ražošanas procesā izmanto lielu roku darba apjomu (zivju konservu, īpaši ,,Rīgas šprotu ražotāji), bet kuru uzņēmuma apgrozījums nepārsniedz vidēja lieluma uzņēmumu rādītājus, finansējuma atbalsta apjoms (intensitāte) ir jāparedz tāds pats kā mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Sarunas laikā Laimdota Straujuma norādīja, ka būtu jāparedz iespēja, ka ES finansējumu var izmantot Latvijas salīdzinoši vecās zvejas flotes kuģu modernizācijai un dzinēju nomaiņai, kas būtu nozīmīgs atbalsts zvejniecības sektoram un ieguldījums energoefektivitātē. Tikšanās laikā arī uzsvēru Zemkopības ministrijas un mūsu zivsaimnieku viedokli, ka pārejai uz maksimālo ilgtspējīgo nozvejas apjomu ir jānotiek pakāpeniski un tikai tur, kur iespējams, līdz 2015. gadam, nevis divu gadu laikā, kā to piedāvā Eiropas Komisija. Tas var dramatiski ietekmēt Latvijas zvejas un zivju apstrādes sektorus, kuros ir nodarbināti daudzi iedzīvotāji un šīs nozares ir ļoti būtiskas Latvijas tautsaimniecībai un pārtikas produkcijas eksportam, pēc tikšanās ar komisāri sacīja zemkopības ministre Laimdota Straujuma. Zemkopības ministre komisārei arī pauda Latvijas nostāju, ka turpmāk nozvejas kvotas jānosaka pēc reģionālā principa, t.i., ka par nozvejas kvotām Baltijas jūrā vislielākā mērā tiek ņemts vērā tieši to ES dalībvalstu viedoklis, kas atrodas pie Baltijas jūras. Tikšanās laikā pārrunāta ES jūrlietu un zivsaimniecības komisāres Marijas Damanaki plānotā vizīte Latvijā 2012. gada pavasarī. Šās vizītes laikā plānojam Eiropas Savienības jūrlietu un zivsaimniecības komisārei organizēt tikšanās gan ar Latvijas zivsaimnieku intereses pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām, gan zvejas un zivju apstrādes uzņēmumos strādājošajiem, lai komisāre gūtu labāku priekšstatu, cik liela nozīme zivsaimniecības nozarei ir Latvijas tautsaimniecībā un nodarbinātībā, uzsver zemkopības ministre Laimdota Straujuma. |