Citas ziņas sadaļā
Pakļausies milžu diktātam
Eiropas Komisija sāk sabiedrisko apspriešanu par kopējās lauksaimniecības politikas nākotni
Par jauno Eiropas Parlamenta prezidentu ievēl Antonio Tajāni
Precizēta ĀCM riska zonu teritorija Baltijā un Polijā
EK atbalsta Latvijas ierosinājumu par ĀCM riska zonu pārveidošanu
Tikšanās laikā Varšavā iezīmē turpmāko rīcību Āfrikas cūku mēra ierobežošanai
Latvijai izdodas būtiski uzlabot zvejas iespējas Baltijas jūrā, salīdzinot ar EK piedāvājumu
EP deputāti: Parīzes Klimata līguma Pusēm vēl vairāk jāsamazina izmeši
Materiāli saskarē ar pārtiku un to radītie riski veselībai: vajadzīgi stingrāki ES drošības noteikumus
EP deputāti dod "zaļo gaismu" Parīzes Klimata līgumam, lai tas varētu stāties spēkā
Briseles koridoros lemj par mumsPēc Straujumas ierosinājuma ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē spriedīs par Krievijas aizliegumu importēt lauksaimniecības dzīvniekus no ES valstīmIlze Vabole, AgroPols
15.03.2012 Pēc zemkopības ministres Laimdotas Straujumas ierosinājuma 19. un 20. martā Briselē Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē tiks izskatīts jautājums par Krievijas lēmumu aizliegt dzīvo liellopu un mazo atgremotāju, kā arī dzīvo cūku importu no visām ES dalībvalstīm, sākot jau ar 20. martu, informēja ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece. Dzīvās cūkas ir ceturtais nozīmīgākais Latvijas lauksaimniecības eksporta produkts uz Krieviju. Kopumā 2011. gadā Latvija uz Krieviju eksportēja 16,3 tūkstošus tonnas dzīvo cūku 14 miljonu latu vērtībā. Krievija lēmumu par dzīvo lauksaimniecības dzīvnieku importa aizliegumu pamato ar infekciozā Šmalenberga vīrusa izplatības ES risku un nepietiekamas veterinārās kontroles nodrošināšanu. Zemkopības ministrija uzsver, ka ar infekciozo Šmalenberga vīrusu cūkas neslimo un Latvijā Šmalenberga vīruss nav konstatēts. Latvija jau paudusi bažas par Krievijas lēmumu ar šā gada 20. martu aizliegt dzīvo cūku importu no visām ES dalībvalstīm, pamatojot to ar eksporta prasību pārkāpumiem. Latvija uzskata, ka šāds Krievijas lēmums ir nesamērīgs un nepieņemams, jo pēdējos divos gados Latvija nav saņēmusi nevienu neatbilstības ziņojumu no Krievijas atbildīgajām iestādēm saistībā dzīvu cūku eksportu, bet 2011. gadā ir konstatēti divi nebūtiski pārkāpumi pārtikas produktu eksporta jomā, kas saistīti ar neatbilstībām kravu pavaddokumentos. Krievijas aizliegums negatīvi ietekmēs ne tikai Latvijas cūku audzētājus un eksportētājus, kas vairāk nekā 75 procentus no kopējā dzīvu cūku eksporta apjoma ir realizējuši tieši Krievijas tirgū, bet arī citu ES dalībvalstu eksportētājus. ES ir galvenā dzīvo cūku piegādātāja Krievijai. Ņemot vērā šā jautājuma nozīmi gan Latvijai, gan ES, Latvija vēlas saņemt detalizētu Eiropas Komisijas (EK) izklāstu par jautājuma aktuālo situāciju, aizvadītajām konsultācijām ar attiecīgajiem Krievijas dienestiem, kā arī turpmāko steidzamo rīcību nākotnē. Jau ziņots, ka 7. martā uzreiz pēc Krievijas lēmuma aizliegt dzīvo liellopu, mazo atgremotāju un cūku importu no ES valstīm, sākot ar 20. martu un ņemot vērā dzīvo cūku nozīmi Latvijas eksportā uz Krieviju, zemkopības ministre Laimdota Straujuma nosūtīja vēstuli EK veselības un patērētāju aizsardzības komisāram Džonam Dalī ar aicinājumu EK sniegt visas nepieciešamās garantijas un informāciju Krievijas pusei, lai ar šī gada 20. martu netiktu ieviests dzīvo cūku importa aizliegums. |