Citas ziņas sadaļā
Pakļausies milžu diktātam
Eiropas Komisija sāk sabiedrisko apspriešanu par kopējās lauksaimniecības politikas nākotni
Par jauno Eiropas Parlamenta prezidentu ievēl Antonio Tajāni
Precizēta ĀCM riska zonu teritorija Baltijā un Polijā
EK atbalsta Latvijas ierosinājumu par ĀCM riska zonu pārveidošanu
Tikšanās laikā Varšavā iezīmē turpmāko rīcību Āfrikas cūku mēra ierobežošanai
Latvijai izdodas būtiski uzlabot zvejas iespējas Baltijas jūrā, salīdzinot ar EK piedāvājumu
EP deputāti: Parīzes Klimata līguma Pusēm vēl vairāk jāsamazina izmeši
Materiāli saskarē ar pārtiku un to radītie riski veselībai: vajadzīgi stingrāki ES drošības noteikumus
EP deputāti dod "zaļo gaismu" Parīzes Klimata līgumam, lai tas varētu stāties spēkā
Briseles koridoros lemj par mumsEiropas Komisija apstiprinājusi 222 veselīguma norādesPārtikas un veterinārais dienests (PVD)
15.06.2012 14. jūnijā stājas spēkā Eiropas Komisijas apstiprinātais veselīguma norāžu saraksts. Tajā iekļautas 222 veselīguma norādes, kuras Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) atzinusi par zinātniski pamatotām. Sarakstā nav iekļuvušas vairāk nekā 1 600 Eiropas Komisijai pieteiktās veselīguma norādes. No 2012. gada 14. decembra pārtikas produktu marķējumos un reklāmās drīkstēs izmantot tikai apstiprinātās veselīguma norādes, savukārt neapstiprināto norāžu un norāžu, kurām nav piemērojami pārejas perioda nosacījumi izmantošana būs aizliegta. Pārejas periods piemērots aptuveni 2 000 veselīguma norāžu, tostarp tādām, kas norāda uz augu izcelsmes vielu ietekmi uz patērētāju veselību, kā arī veselīguma norādēm, kurām novērtēšana EFSA vai izskatīšana Eiropas Komisijā vēl nav pabeigta. Šīs, pagaidām sarakstā neiekļautās, bet arī nenoraidītās norādes uzņēmēji var turpināt izmantot produktu marķējumos un reklāmās arī pēc 2012. gada 14. decembra. Veselīguma norāžu izvērtēšanu Eiropas Komisija uzsāka pirms četriem gadiem, kad Eiropas Savienības dalībvalstis izvērtēšanai iesniedza sarakstus ar vairāk nekā 44 tūkstošiem veselīguma norāžu. Veselīguma norāžu izvērtēšanas mērķis ir patiesa, uzticama un zinātniski pamatota informācija patērētājiem par pārtikas produktiem, kurus viņi iegādājas. Veselīguma norāde ir jebkurš paziņojums, kas saistīts ar saikni starp pārtiku un veselību un kas tekstuālā, ilustrētā, grafiskā vai simboliskā veidā tieši vai netieši norāda pārtikas produkta pozitīvu ietekmi uz veselību. Pieteikumus veselīguma norāžu iekļaušanai sarakstā, kas pamatoti ar jaunākajām zinātniskajām atziņām un/vai kuros ietverta prasība pēc īpašumtiesību datu aizsardzības, Latvijas uzņēmēji var iesniegt PVD Novērtēšanas un reģistrācijas centrā, kas tos izvērtēs un nodos tālākai izvērtēšanai EFSA, kura novērtēs veselīguma norāžu zinātniskos pierādījumus un sniegs atzinumu Eiropas Komisijai, kas pieņems lēmumu par atļaujas piešķiršanu un attiecīgās norādes iekļaušanu sarakstā. Veselīguma norāžu izmantošanu uzrauga Pārtikas un veterinārā dienesta inspektori, kuri, veicot pārtikas preču marķējuma pārbaudes, cita starpā pārbauda, vai veselīguma norāde pārtikas produkta marķējumā, ja tāda tur atrodama, ir iekļauta apstiprināto norāžu sarakstā vai arī pieder pie tām norādēm, uz kurām attiecināms pārejas periods. Ja tirdzniecībā pēc šī gada 14. decembra būs pārtikas produkti ar neatļautu veselīguma norādi, tie būs no tirdzniecības jāizņem un jāveic pārmarķēšana. Papildus Eiropas Komisija ir izveidojusi Kopienas Pārtikas produktu uzturvērtības un veselīguma norāžu reģistru, kurā ir iekļauta informācija par uzturvērtības norādēm, atļautām un noraidītām veselīguma norādēm. Reģistrs ir izveidots kā interaktīva datubāze, un tas ir publiski pieejams Eiropas Komisijas mājaslapā internetā. Piemērs - divas Eiropas Komisijas noraidītās veselīguma norādes
|