Citas ziņas sadaļā
Pakļausies milžu diktātam
Eiropas Komisija sāk sabiedrisko apspriešanu par kopējās lauksaimniecības politikas nākotni
Par jauno Eiropas Parlamenta prezidentu ievēl Antonio Tajāni
Precizēta ĀCM riska zonu teritorija Baltijā un Polijā
EK atbalsta Latvijas ierosinājumu par ĀCM riska zonu pārveidošanu
Tikšanās laikā Varšavā iezīmē turpmāko rīcību Āfrikas cūku mēra ierobežošanai
Latvijai izdodas būtiski uzlabot zvejas iespējas Baltijas jūrā, salīdzinot ar EK piedāvājumu
EP deputāti: Parīzes Klimata līguma Pusēm vēl vairāk jāsamazina izmeši
Materiāli saskarē ar pārtiku un to radītie riski veselībai: vajadzīgi stingrāki ES drošības noteikumus
EP deputāti dod "zaļo gaismu" Parīzes Klimata līgumam, lai tas varētu stāties spēkā
Briseles koridoros lemj par mumsLauku attīstības programmas atbalsta finansējumam lauksaimniecībai no 2014. gada ir jābūt lielākam nekā līdz šimIlze Vabole, AgroPols
18.06.2012 18. jūnijā Luksemburgā notika Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēde, kurā tiks spriests par ES Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformas lauku attīstības politikas jautājumiem, informēja ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece. Tajā piedalījās arī Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Edvards Smiltēns. Pašlaik notiekošās KLP reformas ietvaros Eiropas Komisija (EK) ir izstrādājusipriekšlikuma projektu nākotnes ES lauku attīstības politikai, t.sk. atbalstam, ko finansēs Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA). EK savā priekšlikumā ir definējusi lauku attīstības pasākumus un noteikusi ES līmeņa lauku attīstības mērķus un prioritātes, lauku attīstības stratēģiju, programmēšanas, vadības, uzraudzības un novērtēšanas noteikumus. Saskaņā ar šiem priekšlikumiem KLP ir jāsniedz būtisks ieguldījums gan lauku reģionu ekonomiskajai attīstībai, gan arī vides un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai ES nākamajā plānošanas periodā no 2014. līdz 2020. gadam. Edvards Smiltēns ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē informēja, ka Latvija, tāpat kā daļa citu ES dalībvalstu, atbalsta priekšlikumu 25 procentus Lauku attīstības programmas finansējuma novirzīt vides pasākumiem lauksaimniecībā ES nākamajā plānošanas periodā no 2014. līdz 2020. gadam. Edvards Smiltēns arī uzsvēra, ka Lauku attīstības programmas atbalsta finansējumam lauksaimniecībai no 2014. gada ir jābūt lielākam nekā līdz šim. Latvija uzskata, ka maksājumi, kas ir saistīti ar agrovidi un klimatu, bioloģisko lauksaimniecību, kā arī maksājumi apgabaliem, kuros ir dabas aizsardzības vai citi specifiski ierobežojumi, ir ļoti svarīgi Latvijai un veicina ekonomisko labklājību reģionos, labas lauksaimniecības prakses pielietošanu un rūpīgu attieksmi pret lauksaimniecībā izmantojamo zemi, norāda Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Edvards Smiltēns. |