Citas ziņas sadaļā
Pakļausies milžu diktātam
Eiropas Komisija sāk sabiedrisko apspriešanu par kopējās lauksaimniecības politikas nākotni
Par jauno Eiropas Parlamenta prezidentu ievēl Antonio Tajāni
Precizēta ĀCM riska zonu teritorija Baltijā un Polijā
EK atbalsta Latvijas ierosinājumu par ĀCM riska zonu pārveidošanu
Tikšanās laikā Varšavā iezīmē turpmāko rīcību Āfrikas cūku mēra ierobežošanai
Latvijai izdodas būtiski uzlabot zvejas iespējas Baltijas jūrā, salīdzinot ar EK piedāvājumu
EP deputāti: Parīzes Klimata līguma Pusēm vēl vairāk jāsamazina izmeši
Materiāli saskarē ar pārtiku un to radītie riski veselībai: vajadzīgi stingrāki ES drošības noteikumus
EP deputāti dod "zaļo gaismu" Parīzes Klimata līgumam, lai tas varētu stāties spēkā
Briseles koridoros lemj par mumsLaimdota Straujuma: Eiropas Savienībai ir jādomā par ekonomiskajiem aspektiem, lai veicinātu lauku teritoriju apdzīvotību un attīstībuIlze Vabole, AgroPols
11.09.2012 11. septembrī zemkopības ministre Laimdota Straujuma piedalījās Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes neformālajā sanāksmē Kiprā, kurā tika spriests par pārtikas ražošanu Eiropā un atjaunojamo resursu saglabāšanu. Kā informēja ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece, ministre uzsvēra, ka papildus vides aizsardzības pasākumiem noteikti ir jādomā par ekonomiskajiem aspektiem, lai veicinātu lauku teritoriju apdzīvotību un attīstību. Laimdota Straujuma norādīja, ka Latvijas lauksaimniekiem ir nepieciešams papildu ES atbalsts augsnes auglības paaugstināšanai, tajā skaitā meliorācijas sistēmu sakārtošanai un uzlabošanai. Pirmais būtiskais solis situācijas uzlabošanai, kā uzsvēra zemkopības ministre, ir vienlīdzīgu tiešo maksājumu nodrošināšana visu dalībvalstu lauksaimniekiem no 2014. gada, novēršot pašreizējo situāciju, kad Baltijas valstu lauksaimnieki saņem netaisnīgi zemus tiešmaksājumus. Pieaugot tiešo maksājumu līmenim un rodot iespēju sniegt atbalstu meliorācijai un augsnes auglības uzlabošanai, Latvijas lauksaimnieki būtu ieinteresēti apstrādāt lielākas platības un atgūt patalaban pamestās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības. Kipras prezidentūras sagatavotajā dokumentā uzsvērtas problēmas saistībā ar klimata pārmaiņām, kas izraisa augsnes noplicināšanos un ūdens trūkumu un negatīvi ietekmē pārtikas nodrošinājumu pasaulē, kam sekas ir pārtikas trūkums un lauksaimniecības produktu cenu pieaugums daudzviet pasaulē. Saskaņā ar prognozēm pieprasījums pēc pārtikas produktiem pasaulē līdz 2050. gadam pieaugs par 70 procentiem. |