Citas ziņas sadaļā
Pakļausies milžu diktātam
Eiropas Komisija sāk sabiedrisko apspriešanu par kopējās lauksaimniecības politikas nākotni
Par jauno Eiropas Parlamenta prezidentu ievēl Antonio Tajāni
Precizēta ĀCM riska zonu teritorija Baltijā un Polijā
EK atbalsta Latvijas ierosinājumu par ĀCM riska zonu pārveidošanu
Tikšanās laikā Varšavā iezīmē turpmāko rīcību Āfrikas cūku mēra ierobežošanai
Latvijai izdodas būtiski uzlabot zvejas iespējas Baltijas jūrā, salīdzinot ar EK piedāvājumu
EP deputāti: Parīzes Klimata līguma Pusēm vēl vairāk jāsamazina izmeši
Materiāli saskarē ar pārtiku un to radītie riski veselībai: vajadzīgi stingrāki ES drošības noteikumus
EP deputāti dod "zaļo gaismu" Parīzes Klimata līgumam, lai tas varētu stāties spēkā
Briseles koridoros lemj par mumsFinansējums lauksaimniecībai un lauku attīstībai nākošajā plānošanas periodā pieaugs par 50%Ilze Vabole, AgroPols
11.02.2013 Saskaņā ar 8. februārī Briselē Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu valdību vadītāju Eiropadomes sēdē pieņemto ES daudzgadu budžetu Latvijas tiešajos maksājumos saņemamais finansējums nākošajā plānošanas periodā no 2014. līdz 2020. gadam palielināsies no 731 miljona līdz 1,717 miljardiem eiro vai par 135 procentiem salīdzinājumā ar pašreizējo plānošanas periodu no 2007. līdz 2013. gadam, skaidro zemkopības ministre Laimdota Straujuma. Savukārt lauksaimniecībā un lauku attīstībā kopumā nākošajā plānošanas periodā finansējums pieaugs par 50 procentiem. 7. un 8. februārī Briselē Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu valdību vadītāji Eiropadomes sēdē diskutēja par ES daudzgadu budžetu nākošajam plānošanas periodā no 2014. līdz 2020. gadam, informēja informēja ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece. Saskaņā ar 8. februārī Briselē Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu valdību vadītāju Eiropadomes sēdē pieņemto ES daudzgadu budžetu Latvijas tiešajos maksājumos saņemamais finansējums nākošajā plānošanas periodā no 2014. līdz 2020. gadam palielināsies no 731 miljona līdz 1,717 miljardiem eiro vai par 135 procentiem salīdzinājumā ar pašreizējo plānošanas periodu no 2007. līdz 2013. gadam, skaidro zemkopības ministre Laimdota Straujuma. Savukārt lauksaimniecībā un lauku attīstībā kopumā nākošajā plānošanas periodā finansējums pieaugs par 50 procentiem. Lai gan rezultāts, kādu sasniedzām Eiropas Savienības daudzgadu budžeta nākamajā posmā, nebija tieši tāds, kādu izvirzījām, kopumā situācijā, kad Eiropas Savienības budžets lauksaimniecībai un lauku attīstībai 2014. līdz 2020. gadam tika samazināts par 17 procentiem, Latvija ir panākusi 50 procentu pieaugumu lauksaimniecībai un lauku attīstībai. Turklāt mums ir straujākais tiešo maksājumu pieaugums visā Eiropas Savienībā un jau 2019. gadā mēs sasniegsim ne vien Baltijas, bet arī nākamās valsts Rumānijas līmeni. Kaut arī tiešo maksājumu līmenis Latvijas lauksaimniekiem pieaugs pakāpeniski, situācijā, ja Eiropas Savienības daudzgadu budžets netiktu pieņemts, nekas nemainītos un lauksaimnieki nākamajos gados turpinātu saņemt tiešos maksājumus 2013. gada līmenī, kas ir 95 eiro par hektāru, uzsver zemkopības ministre Laimdota Straujuma. Papildu tam, ka Latvijai pienākošo tiešo maksājumu apjoms pieaugs, līdz, sākot ar 2019. gadu, sasniegs 196 eiro par hektāru, Latvija varēs lemt un izmantot paredzēto iespēju līdz 25 procentiem no lauku attīstībai paredzētajiem līdzekļiem novirzīt tiešajiem maksājumiem, kas nozīmē, ka tiešo maksājumu apjoms pieaugs vēl straujāk. Tiešo maksājumu apjoma pieaugums Latvijas lauksaimniekiem:
2019. gadā tiešo maksājumu apjoms Baltijas valstīm būs izlīdzinājies: |