Citas ziņas sadaļā
Pakļausies milžu diktātam
Eiropas Komisija sāk sabiedrisko apspriešanu par kopējās lauksaimniecības politikas nākotni
Par jauno Eiropas Parlamenta prezidentu ievēl Antonio Tajāni
Precizēta ĀCM riska zonu teritorija Baltijā un Polijā
EK atbalsta Latvijas ierosinājumu par ĀCM riska zonu pārveidošanu
Tikšanās laikā Varšavā iezīmē turpmāko rīcību Āfrikas cūku mēra ierobežošanai
Latvijai izdodas būtiski uzlabot zvejas iespējas Baltijas jūrā, salīdzinot ar EK piedāvājumu
EP deputāti: Parīzes Klimata līguma Pusēm vēl vairāk jāsamazina izmeši
Materiāli saskarē ar pārtiku un to radītie riski veselībai: vajadzīgi stingrāki ES drošības noteikumus
EP deputāti dod "zaļo gaismu" Parīzes Klimata līgumam, lai tas varētu stāties spēkā
Briseles koridoros lemj par mumsBriselē panākta vienošanās par zivju izmetumu aizliegumuIlze Vabole, AgroPols
04.03.2013 Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē Briselē, turpinot apspriest būtiskus ES Kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) reformas jautājumus, panākta vienošanās par izmetumu aizliegumu. Baltijas jūrā brētliņām, reņģēm un lašiem piezvejas izmetumu aizliegums stāsies spēkā 2014. gada 1. janvārī. Savukārt izmetumu aizliegums mencām un zeltplekstēm stāsies spēkā 2015. gada 1. janvārī. Ņemot vērā, ka brētliņa un reņģe pēdējos gados ir kļuvusi par pieprasītāko zvejas sugu, kā arī ievērojot zvejas specifiku, zvejniekiem nebūs problēmu ar aizlieguma ieviešanu, jo šīs zivju sugas arī iepriekš netika izmestas atpakaļ jūrā. Savukārt laši neveido nozīmīgu nozvejas daļu, tāpēc Latvijas zvejniekiem šis liegums neradīs nekādus zaudējumus, skaidro Zemkopības ministrijas valsts sekretāre Dace Lucaua. Pateicoties Latvijas centieniem, tajā skaitā trīspusējām sarunām ar Eiropas Komisiju un ES pašlaik prezidējošo Īriju, nav noteikti īpaši izņēmumi atsevišķu zivju sugu izmetumiem. Atrisināts arī jautājums par rīcību ar to zivju sugu piezveju, kurai Latvijai nav iedalīta kvota, piemēram, zeltplekste, vai gadījumos, ja kādas zivju kvota ir pilnībā apgūta (izzvejota). Šādā situācijā, veicot citu sugu zveju, ir pieļaujams piezvejojamo sugu, kurai nav kvotas vai tā ir beigusies, uzskaitīt līdz 10 procentu apmērā pret zvejas mērķsugu, kurai vēl arvien ir pieejama kvota. Šāds regulējums no Latvijas viedokļa atrisinās un atvieglos jaunās KZP prasības ieviešanu, veicot zveju Baltijas jūrā. Izmetumu aizliegums ir viena no reformētās KZP jaunajām iniciatīvām. Par pārējiem regulas projekta jautājumiem vēl notiks diskusijas ar Eiropas Parlamentu, un tā stāsies spēkā tikai pēc šo diskusiju noslēgšanās. Izmetumi komerciāli vērtīgajām zivīm, kurām ieviesti nozvejas ierobežojumi jeb kvotas, zvejnieks var zvejot tikai to sugu zivis, kuru limitus atbilstoši kvotām viņam ir piešķīrusi dalībvalsts. Piemēram, Latvijas zvejniekam, kuram ir piešķirts limits reņģu un brētliņu zvejai, bet nav piešķirts limits mencai, zvejas rīkā noķerto mencu nedrīkst paturēt uz kuģa, bet tā līdz šim bija jāizmet jūrā. Piezveja zivis, kuras iegūtas paralēli mērķsugas zvejā. |