Citas ziņas sadaļā
Pakļausies milžu diktātam
Eiropas Komisija sāk sabiedrisko apspriešanu par kopējās lauksaimniecības politikas nākotni
Par jauno Eiropas Parlamenta prezidentu ievēl Antonio Tajāni
Precizēta ĀCM riska zonu teritorija Baltijā un Polijā
EK atbalsta Latvijas ierosinājumu par ĀCM riska zonu pārveidošanu
Tikšanās laikā Varšavā iezīmē turpmāko rīcību Āfrikas cūku mēra ierobežošanai
Latvijai izdodas būtiski uzlabot zvejas iespējas Baltijas jūrā, salīdzinot ar EK piedāvājumu
EP deputāti: Parīzes Klimata līguma Pusēm vēl vairāk jāsamazina izmeši
Materiāli saskarē ar pārtiku un to radītie riski veselībai: vajadzīgi stingrāki ES drošības noteikumus
EP deputāti dod "zaļo gaismu" Parīzes Klimata līgumam, lai tas varētu stāties spēkā
Briseles koridoros lemj par mumsBriselē panākti Latvijas zivsaimniecībai labvēlīgi ES Kopējās zivsaimniecības politikas nosacījumiIlze Vabole, AgroPols
15.05.2013 15. maijā Briselē Zemkopības ministre Laimdota Straujuma diskusijā par Kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) reformu ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē panākusi Latvijas zivsaimniecības nozarei būtisku jautājumu pozitīvu risinājumu, kas ļaus sasniegt jaunās KZP mērķus ar racionāliem pasākumiem saprātīgos termiņos, informēja ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietnieks Kaspars Funts. Briselē panākta zivju izmetumu aizlieguma Baltijas jūras zvejniecībās ieviešanas termiņa pārcelšana no 2014. uz 2015. gadu, kas dos iespēju šajos ūdeņos zvejojošajiem, tajā skaitā Latvijas zvejniekiem, sagatavoties tā ieviešanai. Sasteigta šī pasākuma ieviešana jau no 2014. gada bez atbilstošu tehnisko noteikumu pieņemšanas radītu pretēju efektu plānotajam. Ja zivju izmetumu aizliegums tiktu ieviests no 2014. gada bez atbilstošiem tehniskajiem noteikumiem, tā rezultātā krastā būtu jāved dzīvotspējīgi zivju mazuļi, kas būtu pretrunā ar ES KZP mērķiem. Tā kā zivju izmetumu aizlieguma spēkā stāšanās pārcelta uz 2015. gadu, būs laiks izstrādāt nepieciešamos tehniskos noteikumus, lai izstrādātu optimālāko modeli jaunās iniciatīvas ieviešanai un uzraudzībai. Pēc trīspusējām sarunām starp Eiropas Komisiju, ES Prezidentūru un dalībvalstīm, tajā skaitā Latviju, tika panākta vienošanās, ka maksimālais ilgtspējīgas nozvejas līmenis ir sasniedzams pakāpeniski: tiem zivju krājumiem, kam tas iespējams, līdz 2015. gadam, bet pārējiem zivju krājumiem līdz 2020. gadam. Kompromisa dokumentā ir ievērots Zemkopības ministrijas priekšlikums neiekļaut Eiropas Parlamenta priekšlikumu, kas paredzēja neļaut ES zvejas kuģiem atgriezties zem ES dalībvalsts karoga, ja attiecīgais zvejas kuģis 24 mēnešus ir zvejojis zem trešās valsts karoga. |