Citas ziņas sadaļā
Pakļausies milžu diktātam
Eiropas Komisija sāk sabiedrisko apspriešanu par kopējās lauksaimniecības politikas nākotni
Par jauno Eiropas Parlamenta prezidentu ievēl Antonio Tajāni
Precizēta ĀCM riska zonu teritorija Baltijā un Polijā
EK atbalsta Latvijas ierosinājumu par ĀCM riska zonu pārveidošanu
Tikšanās laikā Varšavā iezīmē turpmāko rīcību Āfrikas cūku mēra ierobežošanai
Latvijai izdodas būtiski uzlabot zvejas iespējas Baltijas jūrā, salīdzinot ar EK piedāvājumu
EP deputāti: Parīzes Klimata līguma Pusēm vēl vairāk jāsamazina izmeši
Materiāli saskarē ar pārtiku un to radītie riski veselībai: vajadzīgi stingrāki ES drošības noteikumus
EP deputāti dod "zaļo gaismu" Parīzes Klimata līgumam, lai tas varētu stāties spēkā
Briseles koridoros lemj par mumsLauksaimniekiem mazāk labvēlīgo apvidu un agrovides maksājumi 2014. gadā saglabāsies līdzšinējā apjomāIlze Vabole, AgroPols
07.10.2013 Lauksaimnieki arī 2014. gadā varēs saņemt atbalstu mazāk labvēlīgo apvidu teritorijās tādā pašā apmērā kā 2013. gadā, informēja ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietnieks Kaspars Funts. Tāpat arī izmaiņas 2014. gadā neskars lauksaimniekus, kas saņem agrovides maksājumus. Ņemot vērā, ka joprojām turpinās sarunas par ES plānošanas perioda no 2014. līdz 2020. gadam ES tiesību aktiem, kas noteiks atbalsta saņemšanas iespējas no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, 2014. gadā atbalsts mazāk labvēlīgo apvidu teritorijās un lauksaimniekiem, kas saņem agrovides maksājumus (bioloģiskajiem lauksaimniekiem, par bioloģiski vērtīgiem zālājiem, par integrēto dārzkopību, rugāju lauku ziemas periodā) būs tādā pašā apmērā un ar tādiem pašiem nosacījumiem kā 2013. gadā. Savukārt, gatavojoties 2015. gadam, tiks veiktas būtiskas izmaiņas atbalsta saņemšanai lauksaimniekiem mazāk labvēlīgajos apvidos un arī bioloģiskajiem lauksaimniekiem. Plānots, ka ar 2015. gadu tiks veiktas izmaiņas mazāk labvēlīgo apvidu teritorijā, t.i., tā tiks noteikta pēc klimata kritērija zema vidējā temperatūra. Turklāt tiks paaugstināts minimālais dzīvnieku blīvums līdz 0,5 liellopu vienībām uz hektāru pastāvīgo pļavu un ganību, aramzemē sēto zālāju un nektāraugu platībās. Izņēmums tiks piemērots bioloģiskajiem lauksaimniekiem, kuriem šajās platībās būs jānodrošina 0,3 liellopu vienības par hektāru. Sākot ar 2015. gadu, atbalsts par bioloģisko saimniekošanu tiks sniegts tikai tādiem lauksaimniekiem, kuri bioloģiski saimniekos visā savā saimniecībā, kā arī tiks paaugstināts minimālais dzīvnieku blīvums līdz 0,3 liellopu vienībām uz hektāru pastāvīgo pļavu un ganību, aramzemē sēto zālāju un nektāraugu platībās. |