Citas ziņas sadaļā
Pakļausies milžu diktātam
Eiropas Komisija sāk sabiedrisko apspriešanu par kopējās lauksaimniecības politikas nākotni
Par jauno Eiropas Parlamenta prezidentu ievēl Antonio Tajāni
Precizēta ĀCM riska zonu teritorija Baltijā un Polijā
EK atbalsta Latvijas ierosinājumu par ĀCM riska zonu pārveidošanu
Tikšanās laikā Varšavā iezīmē turpmāko rīcību Āfrikas cūku mēra ierobežošanai
Latvijai izdodas būtiski uzlabot zvejas iespējas Baltijas jūrā, salīdzinot ar EK piedāvājumu
EP deputāti: Parīzes Klimata līguma Pusēm vēl vairāk jāsamazina izmeši
Materiāli saskarē ar pārtiku un to radītie riski veselībai: vajadzīgi stingrāki ES drošības noteikumus
EP deputāti dod "zaļo gaismu" Parīzes Klimata līgumam, lai tas varētu stāties spēkā
Briseles koridoros lemj par mumsZaļā gaisma ilgtspējīgai ES zivsaimniecības politikaiAgnese Krivade, Mārtiņš Langrāts, Eiropas Parlamenta Informācijas birojs
11.12.2013 Otrdien, 10. decembrī, Eiropas Parlamenta deputāti apstiprināja jauno kopējo ES zivsaimniecības politiku nākamajiem septiņiem gadiem. EP galvenie mērķi, strādājot pie jaunajiem zivsaimniecības noteikumiem, bija pārzvejas pārtraukšana, zivju izmešanas aizliegums, kā arī uzlabot pircēju informētību par zivju produktiem. Jaunie noteikumi kopumā nodrošinās ilgtspējīgāku zivsaimniecības politiku un stāsies spēkā no 2014. gada. "Noteikumu reforma atrisinās ES zivsaimniecības galveno problēmu, proti, ilgstošu pārmērīgu nozveju. ES Padomei tagad būs pienākums rīkoties ilgtspējīgi, pieņemot lēmumus par nozvejas kvotām, norādīja par noteikumu izstrādi atbildīgā EP deputāte Ulrike Rodust (S&D, Vācija). Zvejniekiem būs jāievēro "maksimālais ilgtspējīgas ieguves apjoms", t.i., nezvejot vairāk zivju, nekā attiecīgajā gadā spēj atjaunoties. Jauno ilgtspējīgas nozvejas noteikumu mērķis ir atjaunot un uzturēt zivju krājumus virs maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma līmeņa. Zivju izmešanas aizliegums Aptuveni ceturtā daļa ES nozvejotā loma tiek izgāzts atpakaļ jūrā, jo noķertās zivis neatbilst vajadzīgajai sugai vai izmēram. Lielākā daļa atpakaļ izmesto zivju iet bojā. Lai pārtrauktu šo izšķērdīgo praksi, kas pašlaik netiek ierobežota, kuģiem būs jāieved krastā vismaz 95% loma, atbilstoši noteiktam grafikam (noteiktos datumos noteiktām zivsaimniecībām), ko pakāpeniski ieviesīs no 2015. gada. Eiropas Parlamenta deputāti cīnījās par to, lai procentuālo krastā izvedamo zivju īpatsvaru noteiktu pēc iespējas augstāku. Noteikumos, par ko 2013. gadā deputāti vienojušies ar dalībvalstīm, prasa ES dalībvalstīm, sākot no 2015. gada, noteikt ilgtspējīgas nozvejas kvotas, vai atsevišķos skaidri noteiktos gadījumos - izņēmuma kārtā - līdz 2020. gadam. Visaptveroša reforma Noteikumi reformē lielu daļu ES zivsaimniecības politikas. Piemēram, ilgtspējīgas nozvejas principu turpmāk piemēros arī tiem ES zvejas kuģiem, kas zvejo ārpus ES ūdeņiem, tādējādi ES zvejnieki varēs citu valstu teritoriju ūdeņos zvejot tās zivis, kas šīm valstīm paliek pāri. Dalībvalstis ar pārmērīgi lielām zvejas flotēm tiks sodītas ar ES zivsaimniecības fonda subsīdiju aizturi. Deputāti pieņēma arī jaunus zivju tirgošanas noteikumus, kas nodrošinās, ka patērētāji būs labāk informēti par zivīm, ko tie pērk, arī pieprasot, lai uz iepakojuma norādītu vairāk detaļu par nozvejas teritoriju vai izmantotajiem nozvejas rīkiem. Turpmākie soļi Dalībvalstu pārstāvjiem vēl oficiāli jāapstiprina Parlamenta otrā lasījuma nostāja, pirms to publicēs ES Oficiālajā Vēstnesī un tas varēs stāties spēkā. Saites - Pieņemtais teksts par Zivsaimniecības reformu būs pieejams šeit (10.12.2013) http://www.europarl.europa.eu/plenary/en/texts-adopted.html - Pieņemtais teksts par zivju tirdzniecības noteikumiem būs pieejams šeit (10.12.2013) http://www.europarl.europa.eu/plenary/en/texts-adopted.html - Debašu videoieraksts (09.12.2013) http://www.europarl.europa.eu/ep-live/en/plenary/search-by-date - Preses konferences video (10.12.2013) http://www.europarl.europa.eu/ep-live/en/other-events/schedule - Sīkāka informācija par Zivsaimniecības politikas reformu Mārtiņa Langrāta, Eiropas Parlamenta deputāta Kārļa Šadurska padomnieka sabiedrisko attiecību jautājumos sagatavotais komentārs:
Latvijas zivsaimniecības nozarē īstenotā laba vides pārvaldība un augstas pievienotās vērtības produkcijas ražošana ir Eiropai pozitīvās pieredzes prakses piemērs, komentējot 10. decembrī Eiropas Parlamenta plenārsesijā apstiprināto jauno kopējo Eiropas Savienības zivsaimniecības politiku nākamajiem septiņiem gadiem, uzsver EP deputāts Kārlis Šadurskis. Jaunā ES zivsaimniecības politika noteiks pārzvejas pārtraukšanu vai, citiem vārdiem sakot, nezvejot vairāk zivju nekā tās gada laikā spēj atjaunoties, zivju izmešanas aizliegumu, kā arī uzlabot pircēju informētību par zivju produktiem. Jaunie noteikumi kopumā nodrošinās ilgtspējīgāku zivsaimniecības politiku un stāsies spēkā no 2014.gada. Šadurskis skaidro: "Minētos politikas instrumentus un ierobežojošos noteikumus vairāk var attiecināt uz ES zvejas lielvalstīm Vidusjūras reģionā, daļēji arī Skandināvijas valstīm. Latvijas zivsaimniecību ES kontekstā var vērtēt kā videi saudzīgu un saimniecisku, spējot radīt augstu zivsaimniecības produktu pievienoto vērtību. Līdz ar to Latviju ES zivsaimniecības kontekstā ir jāskata kā paraugu jaunās politikas īstenošanā." Šadurskis turpina: "Latvijas zvejnieks vienmēr ir centies ar cieņu un rūpīga saimnieka vērtību izturēties pret mūsu jūras dotajām veltēm, radot augstvērtīgu un eksporta tirgos pieprasītu zivju produkciju. Tam ir arī objektīvs pamats, kas veidojis attieksmi un saimnieka tvērienu. Pirmkārt, mūsu jūra nevar lepoties ar tādu sugu daudzveidību un bagātību kā Vidusjūra vai Atlantijas okeāns. Otrkārt, arī Latvijas sarežģītie ekonomiskie apstākļi ir mācījuši būt saimnieciskiem un radošiem. Šie Latvijas faktori ir paraugs kā saimniekot un izturēties pret vidi Eiropas zvejas lielvalstīm, attiekties pret jūru ar cieņu un vērtību." Esošā Eiropas zivsaimniecības prakse liecina, ka aptuveni ceturtā daļa ES nozvejotā loma tiek izgāzta atpakaļ jūrā, jo noķertās zivis neatbilst vajadzīgajai sugai vai izmēram! Lielākā daļa atpakaļ izmesto zivju iet bojā. Turpmāk, šī izšķērdīgā un pret vidi nesaudzīgā prakse Eiropā tiks izskausta un kuģiem būs jāieved krastā vismaz 95% loma. "Manuprāt, nav jābūt zvejniekam, lai šādu statistiku uztvertu ar pamatotu sašutumu un dabisku vēlēšanos šādu praksi izslēgt," saka Šadurskis un piebilst, ka Baltijas jūrā gan situācija ir nesalīdzināmi labāka. "Vērtējot jauno ES zivsaimniecības politiku, vēlos izteikt cerību, ka jaunie regulējošie instrumenti līdzsvaros Eiropas zivsaimniecības nozari un Latvijai radīs labākus nosacījumus nozares attīstībai un konkurētspējai. Zivsaimniecība tradicionāli ir bijusi viena no nozīmīgākajām Latvijas jūras piekrastes saimnieciskās darbības jomām. Tās loma ir svarīga ne tikai piekrastes reģionu ekonomiskajā aspektā un iedzīvotāju nodarbinātībā, bet jo liela tai ir arī latviskās dzīves telpas un kultūras nozīme," uzsver Šadurskis. Eiropas Parlamenta Informācijas birojs |