Citas ziņas sadaļā
Pakļausies milžu diktātam
Eiropas Komisija sāk sabiedrisko apspriešanu par kopējās lauksaimniecības politikas nākotni
Par jauno Eiropas Parlamenta prezidentu ievēl Antonio Tajāni
Precizēta ĀCM riska zonu teritorija Baltijā un Polijā
EK atbalsta Latvijas ierosinājumu par ĀCM riska zonu pārveidošanu
Tikšanās laikā Varšavā iezīmē turpmāko rīcību Āfrikas cūku mēra ierobežošanai
Latvijai izdodas būtiski uzlabot zvejas iespējas Baltijas jūrā, salīdzinot ar EK piedāvājumu
EP deputāti: Parīzes Klimata līguma Pusēm vēl vairāk jāsamazina izmeši
Materiāli saskarē ar pārtiku un to radītie riski veselībai: vajadzīgi stingrāki ES drošības noteikumus
EP deputāti dod "zaļo gaismu" Parīzes Klimata līgumam, lai tas varētu stāties spēkā
Briseles koridoros lemj par mumsBriselē spriež, kā veiksmīgāk ieviest nesen reformēto KLPIlze Vabole, AgroPols
30.04.2014 Pirmdien, 28. aprīlī, Eiropas Komisijas (EK) Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors Jerži Pleva (Jerzy Plewa) un EK Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta eksperts Jueri Rute (Jueri Rute) tikās ar Zemkopības ministrijas (ZM) amatpersonām un lauksaimnieku nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, lai pārrunātu Latvijai svarīgos ES Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) jautājumus, informēja ZM sabiedrisko attiecību speciāliste Rūta Rudzīte. Eksperti un amatpersonas diskutēja, kā EK un Zemkopības ministrijai sadarbībā ar Eiropas un Latvijas lauksaimnieku organizācijām veiksmīgāk ieviest nesen reformēto KLP. Jaunā KLP paredz vairākus jaunus pasākumus un pieejas, t.sk., zaļināšanas prasības, kas 2014.-2020. gada plānošanas periodā lauksaimniekiem jāievēro, lai varētu saņemt atbalsta maksājumus. Tāpat Latvijas lauksaimniekiem ir svarīgi, kas tiks uzskatīts par aktīvo lauksaimnieku, kā veidosies piena nozares tālākā attīstība pēc kvotu atcelšanas u.c. ar maksājumiem saistītās jaunās detaļas un aspekti. Es vēlos šeit, uz vietas Latvijā, labāk saprast situāciju, teica Jerži Pleva. Ļoti palīdz tas, ka eksperti un ražotāji vērš manu uzmanību uz vienas vai citas jaunās pieejas reģionālajiem aspektiem, jo tikai sadarbojoties mēs varēsim panākt, lai KLP realizācija būtu lauksaimniekus maksimāli atbalstoša. Mūsu mērķis ir, lai jaunā Latvijas Lauku attīstības programma 2014.-2020. gadam un tiešmaksājumi, ko finansē visu ES valstu nodokļu maksātāji, nestu vislielāko atdevi. Manuprāt, mēs esam labi izmantojuši iespēju atklātā sarunā starp Eiropas Komisijas, Zemkopības ministrijas un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem pārspriest Latvijas lauksaimniekiem īpaši svarīgos nākotnes jautājumus, lai mūsu intereses Briseles gaiteņos tiktu pareizi izprastas. Situācijas izpratne ļaus nākamajā plānošanas periodā atbalstīt tieši ražojošos lauksaimniekus, un tas ir ļoti, ļoti svarīgi, pēc tikšanās teica ZM valsts sekretāra vietnieks Aivars Lapiņš. |